Liepāja jau izsenis vēlas atjaunot kūrorta pilsētas tradīciju un tēlu. Jaunajā teritorijas plānojumā šī vēlme iegūst reālas aprises. Kūrorta objektu būvniecība tiek atbalstīta visā pilsētā, bet īpaša sabiedrības uzmanība sabiedriskās apspriešanas laikā ir divām konkrētām teritorijām, kas paredzētas tieši ar kūrortu un viesmīlības pakalpojumiem saistītu uzņēmumu attīstībai.

Tā ir Piejūras slimnīcas teritorija un zemesgabals pie Zvejnieku alejas. Vietu izvēle ir vienkārša, loģiska un pamatota. Piejūras slimnīcas teritorija jau vēsturiski ir saistīta ar veselības aprūpi, savukārt zemesgabals Zvejnieku alejā jau iepriekš ir plānots šādiem mērķiem.

Abi kūrorta attīstībai plānotie zemesgabali ir apzināti saistīti ar Jūrmalas parku. Parks ir vienmēr bijis neatraujama kūrorta kultūras sastāvdaļa Liepājā. Tieši te ir būvēti nozīmīgākie kūrorta un kultūras objekti. Piemēram, Silvija Ozola raksta, ka ”Kūrmājas prospekta arhitektoniski telpisko risinājumu noslēdza pilsētas arhitekta Maksa Paula Berči (Bertschy, 1840–1911) projektētā un 1875. gadā uzbūvētā kūrmāja ar restorānu un deju, teātra izrāžu un koncertu zāli 500 skatītāju vietām”.

Parka īpatnība un priekšrocība ir harmoniskā saistība ar apbūvi un pārējo pilsētas teritoriju, piemēram, parka turpinājums ir vasarnīcu apbūves kvartāli, kas iezīmē pāreju no apstādījumiem uz urbāno vidi.

Teritorija Zvejnieku alejā atrodas Jūrmalas parka attālākajā daļā un veido ostas buferzonu. Ideja par kurortoloģijas pakalpojumu attīstību šajā teritorijā ir bijusi pareiza un savlaicīga, vienīgi jāatzīmē, ka iepriekšējā A.Griģa projekta ieceres par 12 stāvu augstbūves apjomu ir pārspīlētas. Jaunajā teritorijas plānojumā šajā vietā atļauta vairs tikai 4 stāvu būvniecība, tāpat kā tas ir Liepājas aizsargājamās apbūves teritorijas pirmajā zonā, ar ko robežojas šī teritorija.

Zemesgabalam ir atļauta SPA viesnīcas, vai līdzīga kūrorta objekta būvniecība, ievērojot īpaši Liepājas arhitektoniskās vides mērogam atbilstošus apbūves nosacījumus un apbūves blīvumu tikai 30%. Apbūves izvietojumu tehniskajā projektā jānosaka, ņemot vērā arī bākas uztveramības zonu.

Piejūras slimnīcas turpmākais liktenis, atbilstoši jaunajam plānojumam, ir viennozīmīgs. Šo teritoriju ir atļauts attīstīt vienīgi kā parka apbūves tipa teritoriju; būvēt ārstniecības (veselības aprūpes) objektus, kūrorta objektus, viesnīcas un ar kūrorta un viesmīlības uzņēmējdarbību saistītus objektus.

Zemesgabals atrodas Liepājas aizsargājamās apbūves teritorijā, kurai ir izstrādāti īpaši, detalizēti izmantošanas un apbūves noteikumi. Šī teritorija ir ietverta aizsargājamās apbūves trešajā zonā, ko iepriekš dēvēja par Vasarnīcu apbūves rajonu. Slimnīcas teritorija ir fiksēta kā teritorija ar īpašiem individuāliem izmantošanas un apbūves noteikumiem. Slimnīca, līdzīgi vasarnīcu apbūvei pie Gulbju dīķa, veido pārejas zonu starp pilsētas blīvi apbūvēto daļu un Jūrmalas parku, tāpēc apbūve veidojama vienotā kompozīcijā ar Jūrmalas parku un apkārtējām mežaparka teritorijām, turklāt projektā jānodrošina gājēju kustības iespējas arī ziemeļu – dienvidu virzienā. Uzsākot teritorijas attīstību, ir jāsaglabā vēsturiskās ēkas un jāizstrādā visa kompleksa apbūves vizualizācijas. Šim kompleksam ir jāizveido vienota apstādījumu koncepcija, kas saistās ar Jūrmalas parku, savukārt ēkas ir jāizvieto tā, lai apbūve nenoslēgtu ar strupceļiem šķērsielas jūras virzienā.

Teritorijas plānojumā ietvertie nosacījumi pilnībā nodrošina to, ka teritorija var attīties vienīgi kā publiski pieejams kūrorta objekts vienotā kompozīcijā ar Jūrmalas parku.

Lolita Čače,
arhitekte,
jaunā Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma līdzautore