Artis Lagzdiņš: Nejaukt politiku ar sportu

Pašlaik pasaulē Ķīnas gadu desmitiem neatrisinātās problēmas Tibetas jautājumā cenšas atrisināt ar runām par Pekinas olimpisko spēļu boikotu. Mums jāsaprot, ka šādā veidā Ķīnu ne uz ko nav iespējams piespiest. Politiķi sākuši aizstāvēt tibetiešu tiesības uz pašnoteikšanos pēc tam, kad paši tibetieši sev sākuši pievērst uzmanību. Bet kāpēc nekas aktīvi netika darīts gadu desmitiem, kopš Ķīna ir okupējusi Tibetu?

Manuprāt, nevajag jaukt politiku ar sporta pasākumiem, tādēļ domāju, ka olimpisko spēļu boikotēšana nav pieļaujama. Šie jautājumi jārisina citādāk. Nevar noliegt, ka pašreizējās aktivitātes atstās ēnu gan uz Ķīnas politiku, gan, iespējams, arī uz olimpiskajām spēlēm, kas pēdējos gados jau tā ir daudz cietušas. Olimpiāde lielā mērā ir zaudējusi savu būtību – šis sporta forums kļuvis ļoti komerciāls, militārie konflikti olimpisko spēļu laikā vairs netiek pārtraukti. Varētu pat teikt, ka no pasaules lielākajiem sporta svētkiem olimpiāde ir pārvērtusies par lielu komercpasākumu.

Artis Lagzdiņš,
Liepājas Sporta pārvaldes priekšnieks

Romāns Miloslavskis: Mans darbs ir piedalīties sacensībās

Mans viedoklis ir tāds, ka notiekošais ap olimpiskajām spēlēm ir viens liels murgs. Sports nedrīkst būt atkarīgs no politikas – abām šīm sfērām ir jābūt ļoti tālu vienai no otras. Arī pats negrasos olimpiādi boikotēt, jo esmu sportists, mans darbs ir piedalīties sacensībās neatkarīgi no tā, kurā valstī mači notiek. Gandrīz katrā valstī ir savas problēmas, un izņēmums nav arī Latvija. Ja jebkādu iemeslu dēļ sportisti sāks boikotēt dažādas sacensības, arī olimpiskās spēles, tad to rīkošana kādā brīdī var kļūt bezjēdzīga. Astoņdesmitajos gados spēles Maskavā boikotēja amerikāņi, spēles Losandželosā – krievi, bet lielākie zaudētāji šajās politiķu cīņās bija sportisti.

Romāns Miloslavskis,
peldētājs, olimpisko spēļu dalībnieks