Rakstīt mani pamudināja līdzpilsoņu vienaldzība. Palasot un pavērojot intervijas masu informācijas līdzekļos, var manīt cilvēku vienaldzību pret referendumu, tātad arī pret visu notiekošo mūsu valstī!

Protams, katrs pats ir tiesīgs izlemt, iet balsot, vai neiet. Var jau gudri filozofēt, ka 750 000 parakstu netiks savākti, ka valdība izdarīs visu, lai grozījumi Satversmē nebūtu jāizdara utt. Šie argumenti neiztur kritiku! Vai tad, kad cilvēki stāvēja uz barikādēm 1991.gadā gan tepat Liepājā, gan Rīgā, viņi domāja par to, ka gan jau atnāks bruņotie krievu karavīri un visus nošaus? Viņi arī nedomāja par to, ka neatkarīgajā Latvijā viņiem un viņu tuviniekiem nāksies dzīvot uz nabadzības sliekšņa, saņemot algu vai pensiju, kas mazāka par iztikas minimumu!

Kāds varbūt teiks, ka paši taču mēs šos deputātus ievēlējām. Taisnība, tomēr, vadoties pēc pašreizējās Satversmes, Saeima ir ievēlēta uz 4 gadiem un deputāti zina, ka viņi pilnīgi mierīgi var šos 4 gadus Saimes namā snaust sēžu laikā, nedarīt neko, vai, kas ir vēl ļaunāk, izmantojot savu stāvokli sabiedrībā, slēgt tikai sev izdevīgus biznesa darījumus!

Piedaloties referendumā jūs būsiet spēruši pirmo soli virzienā uz citādu Latviju. Latviju, kurā jums un jūsu bērniem nevajadzēs doties uz ārvalstīm, lai par savu darbu saņemtu cilvēka cienīgu atalgojumu! Latviju, kurā deputāti nevarēs graut viņus kontrolējošās institūcijas un izlaupīt valsti! Latviju, kurā netiks mērķtiecīgi iznīcināta lauksaimniecība un rūpniecība! Latviju, kurā kā rakstīts Satversmes 1.nodaļas 2. punktā, valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai!