Pēdējos mēnešos daudzi ir jautājuši: kā jūsu portāla darbu ietekmēs jaunā datu regulas ieviešana? Neiedziļinoties detaļās, īsā atbilde ir: ”Nekā!” Un tas nav tādēļ, ka esam lecīgi vai nevēlamies pakļauties likuma varai, bet gan tādēļ, ka vārda un preses brīvība ir augstāka par jebkuru regulu – sabiedrības interesēs ne tikai mediji, bet ikviens indivīds joprojām var būt modrs, īpaši nebaidoties par iespējamām sekām.

To, protams, paredzējuši arī regulas autori, nosakot, ka datu apstrāde žurnālistikas vajadzībām ir pelnījusi atkāpes un izņēmumus. Kādus – tas atstāts katras dalībvalsts likumdošanas ziņā. Uzdevums ir saglabāt līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību.

Latvija regulas pielietojumu precizēs Personas datu apstrādes likumā, kurš līdz Saeimas 3.lasījumam gan vēl nav nonācis. Vienkārši sakot, likumprojekts ļauj žurnālistam ievērot tikai regulas 5.pantu, kas paredz datus apstrādāt likumīgi, godīgi, adekvāti, precīzi u.tml. Arī tas mūsu darbā nav nekas svešs, jo jau līdz šim līdzīgus standartus nosaka, pirmkārt, jau profesionālā ētika, otrkārt, pastāvošā likumdošana.

Ļoti būtiski, manuprāt, ir uzsvērt faktu, ka nav jābūt profesionālam žurnālistam, lai “apstrādātu datus žurnālistikas vajadzībām” jeb, latviski runājot, vāktu, publicētu un dalītos ar informāciju, kas skar sabiedrības intereses.

Regula paredz, ka jēdziens “žurnālistika” jāinterpretē plaši. Tas izriet arī no Eiropas tiesu prakses, tāpat kā tas, ka sabiedrības intereses var pastāvēt ne tikai lietās, kas saistītas ar politiskiem notikumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī ar dažādiem notikumiem sportā vai informācijā par slavenībām. 

Ar to gribu teikt, ka nevienam nav jābaidās ievietot soctīklos vai iesūtīt medijiem, piemēram, bildes no negadījuma vietas vai kādas piefiksētas nejēdzības. Ja vien tas notiek samērīgā formā un skar sabiedrības intereses, tad, visticamāk personas datu aizsardzība paies otrajā plānā.

To savā skaidrojumā iekļāvusi arī Datu valsts inspekcija: lai uzskatītu, ka personas datu apstrāde ir tikusi veikta žurnālistikas nolūkos, ir jāvērtē nevis tas, vai persona ir profesionāls žurnālists, bet gan jāgūst pārliecība, ka jau sākotnēji persona ir rīkojusies nolūkā iegūto informāciju publicēt, uzskatot, ka materiāls skar sabiedrībai nozīmīgas intereses.

Paši dokumenti, protams, nav nekāda aizraujošā lasāmviela, tomēr, ja ir interese iedziļināties, tad to, kas attiecas uz žurnālistiku varat meklēt Vispārīgā datu aizsardzības regulas 5.pantā un Latvijā vēl topošā Personas datu apstrādes likuma 43.pantā.