Savā ģimenē cenšamies dzīvot zaļi. Tiešām dzīvot, nevis tikai uzskatīt, ka dzīvojam. Manuprāt, tas ir tikai racionāli un saprātīgi, ja tu domā par zemes resursu taupīšanu un tamlīdzīgām lietām. Iepirkties dabai draudzīgāk, dodoties uz veikalu ar savu taru, pati piekopju jau sen, pirms tas vispār kļuva par trendu. Tāpēc, kad tagad savā veikalā esam sākuši piedāvāt arī beziepakojuma preci, tas noticis abpusēja procesa rezultātā. Jo, lai gan maz, bet bija klienti, kas to prasīja. Bet lielāka iniciatīva tomēr bija no mūsu puses.

Sākotnēji bija divas alternatīvas – pircējiem piedāvājām produktu gan iepakotā veidā, gan arī izsveramu. Laiks rādīja, ka varam lēnām atteikties no pirmā varianta un palikt tikai pie izsveramā. Taču mēs nevaram pāriet pilnībā uz beziepakojuma produktiem. Problēma ir tajā, ka veikalā pieejamais klāsts ir ļoti daudzveidīgs un plašs. Daudzi piegādātāji šādu iespēju nemaz nepiedāvā.

Faktiski pārdot bez iepakojuma varētu teju jebko. Bet dzīves realitāte ir tāda, ka jāskatās, ko piedāvā piegādātājs vai ražotājs.

Ja viņi piedāvā tikai iepakotus variantus, – esam bezspēcīgi. Bet jāsaka, ka tagad, kad tas paliek arvien aktuālāk, arī ražotāji domā par šo iespēju, – ka produkts var būt arī brīvi fasējams. Bet reizē tajā ir sava bīstamība. Nefasētu produktu ir grūtāk izsekot. Ja pārdevējs ir negodprātīgs, tad var visu ko ar to darīt. Tāpēc beziepakojuma preces pārsvarā piedāvā mazie veikaliņi, jo viņi strādā tomēr arī idejas vārdā, nevis tikai biznesam. Līdz ar to ticamības moments ir lielāks.

Šobrīd savā veikalā lēnam, solīti pa solītim, cenšamies pieradinām klientus pie jaunas domāšanas. Redzu, ka liepājniekiem tas patīk un viņi izvēlas izsveramus produktus. Tie, kas izvēlējušies dzīvot zaļi, protams, ir ļoti priecīgi. Taču mūsu pamatmērķis ir kas vairāk, – uzrunāt tos, kas par to nedomā nemaz.

Tas ir liels izaicinājums – pieradināt cilvēkus pie tā, lai viņi atcerētos paņemt līdzi savu burciņu vai kastīti.

Jā, viņi priecājas par šo iespēju, bet vēl tāls ceļš ejams, lai tas kļūtu par viņu ieradumu. Bet redzam, ka mums tas lēnām izdodas, un esam izglītojuši dažādus sabiedrības slāņus. Ar savu taru nāk ne tikai hipsteri vai hipijjaunieši, bet arī solīdi cilvēki uzvalkos. Un tas ir ļoti forši!

Patiesībā doties iepirkties ar savu taru ir ļoti vienkārši un nebūt sarežģīti vai apgrūtinoši. Pat diezgan ērti. Pati to daru reizi nedēļā. Tas vienkārši ir ieradums, ko jāsāk piekopt. Piekrītu, ka ir vajadzīgs laiks, lai tu pierastu. Jo cilvēki bieži saskaras ar to, ka viņi gribētu dzīvot zaļāk, bet kaut kā vienkārši nesanāk. Tas ieradums nav tik spēcīgs, un aizmirstas. Bet, manuprāt, tas ir laika jautājums.

Man pašai ir divi bērni, un man ir svarīgi, lai viņi redz, ka ir iespējams dzīvot videi draudzīgi. Neapstrīdami, ka daudz ko no tā, kā mēs dzīvojam, pārņem arī bērni. Es, piemēram, savu ūdens pudelīti jau daudzus gadus uzpildu un ņemu līdzi no mājām. Tā arī bērni, dodoties uz sporta nodarbību, ņem līdzi savu. Uzskatu, ka ir jāsāk ar parastām ikdienišķām lietām. Nevaru sevi nosaukt par “zero waste” pārstāvi, bet ir daudzas lietas, ko jau gadiem ilgi piekopju un iesaku arī saviem draugiem, paziņām. Ja viņi redz, ka tas reāli strādā, tad tas, protams, iedvesmo.

Ramona Bhata, veikala “Balzamiko” vadītāja