Cilvēki
interesējas par dažādām kultūras un mākslas izpausmēm un man šķiet, ka pašlaik
Liepājā katrs var atrast kaut ko sev piemērotu. Pasākumi ir pietiekami dažādi,
mūzikas dzīve ir aktīva, bez tam neviens jau nav piesiets tikai Liepājai – ja
nu šeit nenotiek nekas sirdij tuvs, tad tepat Kurzemē vai Latvijā izvēles
iespēju ir daudz.

Varbūt
akadēmiskajai mūzikai mārketings nav tik liels kā populārajai mūzikai, bet pasākumu
rīkotāji katrs ir atraduši savu nišu un formu, kurā darboties. Ja pirms kāda
laika, ejot uz koncertu, vēl nācās zīlēt, ko galā dabūsi dzirdēt, tad tagad
orientēties pasākumu klāstā ir vieglāk un katrs var atrast, kurp doties.
Protams, popmūzikā apgrozās lielāka nauda, līdz ar to arī mārketings un reklāma
strādā aktīvāk. Bet apmeklētāju skaits akadēmiskajiem sarīkojumiem ir ar
augšupejošu līkni, un uz ”Liepājas vasaras” atklāšanas koncertu ir atlikušas
vien dažas biļetes.

Būtiski
ir tas, ka festivāls ”Liepājas vasara” nav tikai mūsu simfoniskās orķestra
pasākums. Ir daudz kamermūzikas, kura tāpat ir ļoti nepieciešama pilnvērtīgai
akadēmiskās mūzikas dzīvei. Ne vienmēr ir nepieciešams skaļais orķestra “blieziens”,
kas visu nolīdzina ar zemi. Kamermuzicēšanā ir pavisam cits, savs kaifs un
”Liepājas vasara” ir pievilcīga tieši ar savu daudzpusību. Ir lielāki, skaļāki
projekti, ir opermūzikas programma, kamermūzikas koncerti, kurus labprāt
apmeklēšu arī es.

Spēlējot
orķestrī reizēm nākas domāt – vai šo es vispār gribu spēlēt un dzirdēt? Es gan
nepretendēju uz vidējā klausītāja izpratni un atzīstu, ka esmu kļuvis izvēlīgs.
Bet kamermūzika man vienmēr sniedz ļoti nepastarpinātu kontaktu ar mūziķi,
ieskatu tajā, ko viņš dara. Orķestra mūzika ir vairāk objektīva, ir klātesošs
diriģents, orķestris ir liels kolektīvs, bet kamermuzicēšana ir subjektīvāka.
Viens mūziķis vai neliela mūziķu grupa pauž tīri savas personiskās sajūtas,
savu skatījumu. Neviens viņus neietekmē un tā ir ļoti tieša mūziķu komunicēšana
ar auditoriju. Un šis tiešums veicina komunikācijas veidošanos starp klausītāju
un izpildītāju, padziļina izpratni par mūziku. Orķestri var klausīties nedaudz
no malas, kamermūzika aicina sevī iekšā, dzīvot līdzi un just. Labā
kamermūzikas koncertā ir lielāka iespēja emocionāli līdzdarboties.

Tuvāko
gadu laikā mūs gaida ļoti rūpīgs un atbildīgs darbs. Gan plānošanas, gan
muzicēšanas ziņā. Šie tuvākie gadi lielā mērā noteiks, kāda būs tālākā
attīstība. Protams, jaunās koncertzāles atvēršana piesaistīs uzmanību. Bet ieguldītais
darbs parādīs, vai mēs spēsim šo uzmanību noturēt un attīstīt, un tad mēs varam
cerēt, ka pie mums brauks, piemēram, kaimiņi no Lietuvas, lai klausītos un
apmeklētu koncertus. Ja mēs šo garīgo, emocionālo enerģiju sevī atradīsim, tad
pēc diviem gadiem mēs varētu just – uz mums skatās nevis kā uz kaut ko jaunu,
bet pilsēta un koncertzāle ir ieguvusi akadēmiskās mūzikas vērtību. Gluži kā
festivāls ”Positivus” ir kļuvis par brendu popmūzikā. Bet arī tur daudzu gadu
garumā ir ieguldīts milzīgs darbs, lai to sasniegtu. Sākumā pie mums brauks
paklausīties, kā te skan, kā izskatās. Bet tālāk ir jāpanāk, lai brauktu nevis
uz māju, bet uz to, kas tajā mājā notiek un tur jāiegulda apjomīgs darbs.
Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis nemitīgi uzsver, ka,
gaidot jauno koncertzāli, mēs jau tagad ieguldām lielu darbu nākotnes vārdā.
Bet arī citi nesnauž, un mums jāatrod papildus enerģija, lai paceltos jaunos
augstumos.

No
mūziķu viedokļa milzīgs ieguvums būs tas, ka jaunajā koncertzālē mēs mēģināsim
apstākļos, kuros arī koncertēsim. Līdz šim mēs savas iemaņas attīstījām
nelielā, daudzām prasībām neatbilstošā zālē, bet koncertus spēlējām pavisam
citā akustikā, kurai bija jāpielāgojas viena mēģinājuma laikā. Tas nav augstai
klasei atbilstošs rezultāts. Tagad mēs savus priekšnesumus veidosim tajos
apstākļos, kādos spēlēsim koncertus un tas ir ļoti svarīgi, strādājot pie
kvalitātes pilnīgošanas. 

Vasara
tradicionāli ir atvaļinājumu laiks, izņēmums nav arī teātri un orķestri. Tomēr
Liepājas Simfoniskā orķestra administrācija ir atradusi ceļu, kā apmierināt gan
mūziķus, gan klausītājus. Ir orķestra daļa, kas aizņemta dažādos projektos,
līdz ar to orķestra vārds sabiedrībā izskan, tai pat laikā daļa mūziķu pa
kārtai dodas ikgadējā atvaļinājumā un nav tā, ka kāds vasarā būtu palicis bez
brīvdienām.