Ir finišējusi
Liepājas sporta sērija “Izrāviens”, kuras četri posmi norisinājās no
pavasara līdz rudenim. Runājot par iecerēm un to, kas izdevās un kas nē, var
atcerēties teicienu “Kaujas plāns mainās līdz ar pirmo šāvienu”. Bija
lietas, kuras izdevās tā, kā bijām plānojuši un bija apstākļi, kuru dēļ plānos
nācās veikt korekcijas. Bet kopumā ar dalībnieku atsaucību un visu četru
sacensību posmu norisi varam būt apmierināti. “Izrāviena” pēdējam
posmam, skrējienam “Liepājas stunda” pieteicās ļoti daudz dalībnieku
un mums nācās rīkot pat divus skrējienus. Vieniem tas patika, citiem – ne tik
ļoti, bet dzīve mēdz pamainīt plānus. Uz nākamo gadu mums ir klade ar kļūdu
labojumiem, pie kuriem ziemā mēs strādāsim. Bet tās ir lietas, kuras zinām
tikai mēs.

Priecājos, ka
izdevās realizēt ideju par četriem posmiem, kuros cīnīties par uzvaru sezonas
kopvērtējumā. Cilvēki beigās tiešām skaitīja punktus, rēķināja iespējamos
variantus vai, piemēram, “Karostas mezglā” plānoja dalību komandās,
jo tādā veidā varēja nopelnīt vairāk punktu. Domāju, ka kopvērtējums darbojās
kā papildu motivācija daudziem “Izrāviena” dalībniekiem. Punktu
rēķināšana iesācējam varēja likties sarežģīta, bet tiem, kas jau apburzījušies
sacensību vidē kaut vai Latvijas mērogā, viss bija vienkārši un saprotami. Neko
jaunu mēs nebijām izgudrojuši, vienkārši centāmies pasaules praksi ieviest
Liepājā un parādīt, ka arī pie mums tas ir iespējams.

Sacensību formāts
šogad sevi ir attaisnojis. Mūsu pamatuzdevums bija iesaistīt liepājniekus un
Liepājas apkārtnes iedzīvotājus. Protams, cerējām arī uz viesiem no citām
Latvijas pilsētām un tā tas arī notika. Akcents tika likts uz tautas sportu,
nevis profesionālo sportu, un arī tas atspoguļojās dalībnieku sastāvā. Labi,
arī amatieri ir dažādi un mēs tos varam likt dažādās kategorijās, bet principā
profesionālu sportistu mūsu sacensībās bija maz. Vēl būtiski bija tas, ka bez
četriem sacensību posmiem tika rīkoti arī sagatavošanās vakari un tādējādi
“Izrāviena” pasākumu kopējais skaits bija 13. Četri sacensību posmi
bija kā magnēti, bet svarīgs bija arī pārējais notiekošais, kas mudināja
pievērsties aktīvam dzīvesveidam. Tagad skaidrs, ka ideja ir pareiza – cilvēki
ir gatavi kustēties visas sezonas garumā, jautājums – ko mēs viņiem varam
piedāvāt. Cilvēki labprāt nāk kopā un gatavojas sacensībām. Sezonas noslēgumā
jau daudzi dalībnieki bija savā starpā sapazinušies.

Saprotams, ka
aktīvo liepājnieku skaits nevar augt bezgalīgi. Sportotgribētāju ir tik, cik
ir, varbūt vēl nedaudz to skaits var augt, bet šobrīd jau mums vairs nav jādomā
par kvantitātes pieaugumu, bet par to, kā noturēt un audzēt pasākumu kvalitāti.
Piemēram, “Liepājas stundai” divi skrējieni ir pietiekami, tādēļ
grūti iedomāties, ka šis pasākums varētu augt vēl lielāks. Tad jādomā par citu
norises vietu,jo stadionu “Daugava” lielāku izstiept nevar.

Mēs saglabāsim
akcentu uz to, ka šie ir tautas sporta pasākumi. Liepājā ir pietiekami daudz
iespēju nodarboties ar sportu profesionāli, tādēļ “Izrāviena” niša
saglabāsies kā tautas sports ar viena otra profesionāļa piesaisti. Liepājas
pusmaratons ir nedaudz cits stāsts, te ir runa par lielām ļaužu masām un
pusmaratons var apkalpot vēl lielāku dalībnieku skaitu. Neviens no mūsu
pasākumu formātiem neizslēdz profesionāļu piedalīšanos, un man prieks, ka mūsu
sacensībās piedalās profesionāli sportisti, kuru pamatdisciplīna ir cits sporta
veids, piemēram, airēšana.

Sacensību sezona
ir noslēgusies, bet vēl turpinās atskaišu sezona. Liepājas Vieglatlētikas
klubam ir daudz darba arī ziemā un pamazām sākam ģenerēt jaunas idejas, lai arī
nākamais gads būtu interesants un izaicinošs. Ir jāsaprot, kādas ir mūsu
iekšējās rezerves, ko mēs vēl varam un ko nevaram. Arī mēs saskaramies ar
cilvēkresursu trūkumu apkalpojošajā jomā. Pietrūkst profesionāļu, kuri vēl
varētu iesaistīties šajā darbā, un labākie šajā jomā jau strādā pie mums. Vēl
mums palīdz ļoti daudz brīvprātīgo un viņu atsaucība ir nenovērtējama.