Jau otro pavasari pēc kārtas Liepājas basketbols savus līdzjutējus un sevi ir apdāvinājis ar bronzas medaļām. Skatoties no šā brīža pozīcijām, par pārsteigumu to nosaukt nevar, taču sasniegums ir vērā ņemams. Atceroties vien to, kā “Liepājas lauvas” izskatījās sezonas pirmajā pusē.

Zaudējumi Latvijas Basketbola līderiem “VEF” un “Ventspils”, principiālajiem pretiniekiem no “Valmieras” bija saprotami, bet neveiksmes pret “Latvijas Universitāti”, “Jelgavu” un komandu “Jūrmala/Fēnikss” ar lielu devu loģikas. Jauneklīgais sastāvs, saspēles un pieredzes trūkums, problēmas groza apakšā – tās bija lietas, ar kurām liepājnieku treneriem bija jātiek galā, un, kā parāda rezultāti, padarītais darbs rezultātu deva.

Kā vairākkārt atzīmēja galvenais treneris Agris Galvanovskis, būtisku lomu komandas kopējā attīstībā, spēlētāju pārliecības un tik ļoti vajadzīgās pieredzes gūšanai bija Baltijas Basketbola līga. Rezultāts Elites divīzijā, protams, bija bēdīgs. Trīs uzvaras, 17 zaudējumi un pēdējā, 11. vieta parāda, cik liela ir līmeņa atšķirība starp lauvām un pārējiem spēcīgākajiem Baltijas klubiem, taču vietējam čempionātam tas deva pozitīvu pienesumu. Pārliecinoši aizvadītā sezonas otrā daļa, kurā zaudēts tikai Rīgas un Ventspils grandiem, parādīja progresu liepājnieku spēlē.

Robi sastāvā gan saglabājās līdz pēdējai sezonas spēlei, jo lauvām bija jālāpās uz ceturto numuru rēķina. No četriem nomināliem spēka uzbrucējiem laukumā varēja sūtīt tikai Arnoldu Helmani, bet Martins Andrjukaitis, Roberts Freimanis un Renārs Magone dažādu veselības ķibeļu dēļ nebija Galvanovska rīcībā. Savukārt ar pārējām pozīcijām viss vairāk vai mazāk nokārtojās. Saspēles vadīšanā par neaizvietojamu spēlētāju šajā modelī kļuva Džošua Maijo. Viņa nosvērtība, spēja uzņemties līdera lomu, partneru apgādāšana ar rezultatīvām piespēlēm bija nozīmīga kopējā panākuma daļa. Šajā ziņā BK “Liepājas lauvas” pēdējās divās sezonās ir trāpījis desmitniekā, jo tikpat vērtīgs bija arī Džošua priekšgājējs un tautietis Eštons Mičels.

Garajā galā pastiprinājums tika meklēts ārpus Latvijas, un tur arī tas atradās, tikai ar mūsu valsts pasi kabatā – 220 centimetru garais Pāvels Pastušeņa. Par pastiprinājumu gan viņu saukt būtu pārāk skaļi, jo basketbolistam vēl ir daudz jāmācās, lai kļūtu par nozīmīgu spēku, taču viņa augums un palīdzība Tomam Leiterim centra posteņa aizpildīšanas jautājumu no darbakārtības noņēma. Vienu no savām labākajām sezonām karjerā aizvadīja kapteinis Mārtiņš Kravčenko, kurš 26 gadu vecumā bija vecākais spēlētājs. Savu potenciālu čempionāta laikā sāka apliecināt arī Jānis Timma, kurš kļuva par svarīgu figūru lauvām.

Izslēgšanas spēlēm mūsu vienība jau pienāca kā galvenā favorīte uz 3. vietu, un ceļu uz to, iespējams, atviegloja “Latvijas Universitāte”, kas ceturtdaļfinālā izslēdza no cīņas “Valmieru”. Tikai – iespējams, jo vidzemnieki pēc Jaunā gada piedzīvoja smagu lejupslīdi un tikai uz papīra izskatījās pēc spēcīga konkurenta. Mazā fināla iznākums bija paredzams, bet pēdējā spēle bija labs sezonas noslēgums. Izrauta izšķirošā uzvara pēdējās sekundēs, un bronzas medaļas atkal nonāca “Liepājas lauvu” īpašumā.

Kāda komanda izskatīsies rudenī gan sastāva, gan treneru kolektīva ziņā, šobrīd ir pāragri spriest. Jānovēl, lai kluba vadībai izdotos nepieļaut tādas izmaiņas, kādas notika pirms šās sezonas.

Rihards Ļesins,
“Kurzemes Vārda” žurnālists