Pludmalē, neskatoties uz silto un pat karsto laiku pēdējās nedēļās, ūdens vēl ir pat ļoti auksts, līdz ar ko peldētāju vēl ir maz – peldēties dodas tikai tie, kuriem jau rūdījums. Pie trešā sēkļa ūdens temperatūra ir vien ap 9 līdz 10 grādiem, tuvāk krastam, pie pirmā sēkļa – ap 13 līdz 14 grādiem.

Ja tomēr cilvēks vēlas doties peldēties, noteikti jāņem vērā, ka pēc uzturēšanās saulē un uzkaršanas, ūdenī jādodas lēnām. Ejot ūdenī strauji, pirmkārt, var saraut krampji. Vecākiem cilvēkiem var rasties arī citas veselības problēmas. Es ieteiktu, ejot aukstā ūdenī, vispirms saslapināties un tikai tad doties ūdenī dziļāk.

Nekādā gadījumā pēc uzkaršanas saulē nedrīkst rīkoties tā, kā dara vairums jauniešu: kurš pirmais ieskries ūdenī! Notiks pretējā reakcija. Var būt problēmas ar veselību, ar sirdi, jo ir strauja temperatūras maiņa.

Noteikti nedrīkst doties peldēties cilvēki alkohola reibumā! Tas ir aizliegts kategoriski. Arī mazi bērni nedrīkst vieni doties peldēties, ja blakus nav vecāku. Diemžēl vecāki joprojām šo noteikumu pārkāpj.

Nesaprot, ka bērniem, kuriem nav blakus pieaugušie, nav, kam palūgt palīdzību. Tāpat maz bērnu apzinās, ka drošāk peldēties glābšanas dienesta redzeslokā, pie glābšanas stacijas.

Bet bērniem, vismaz līdz 12 gadu vecumam, uz pludmali un peldēties tomēr būtu jādodas kopā ar vecākiem. Pēc 12 gadu vecuma arī nebūtu prātīgi uz pludmali doties vieniem. Vai vismaz OBLIGĀTI jāpasaka vecākiem, kur ies un ar ko. Jāiet kopā ar draugiem vai draudzenēm, jāturas glābēju redzeslokā.

Visdrošāk ir doties peldēties tajās peldvietās, kurās strādā glābšanas dienests. Ikvienam! Ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Protams, mēs neatteiksim palīdzību arī gadījumos, ja tā būs nepieciešama ārpus glābēju apkalpojamās zonas pludmalē. Dosimies palīgā.

Bet visdrošāk ir tur, kur esam mēs, glābēji. Strādājam ik dienu, esam četri glābēji un es, instruktors, vienā maiņā. Liepājas pludmalē esam Centra pludmalē un Dienvidrietumu pludmalē, tas ir, no Vēja mātes līdz Jūrmalas ielai un no Pērkones ielas līdz Vaiņodes ielai.

Bet tiem, kuri vēl neprot peldēt, arī pieaugušajiem, viennozīmīgi pamati peldēšanā būtu jāapgūst baseinā. Ir ļoti daudz treneru. Negribu reklamēt ne Liepājas olimpiskā centra, ne Hidrolata vai 8.skolas baseinus, bet ir daudz treneru, kuri strādā un pie viņiem mācīties peldēt var gan privāti, gan grupās.

Apgūt primāro. Vismaz to, ka cilvēkam nav bail no ūdens, jo daudziem ir bailes no ūdens. Var seklumā justies droši, bet tiklīdz ir kāds vilnītis vai cilvēks ūdenī ieiet dziļāk par krūtīm, tā sākas panika un cilvēks vairs nesaprot, kas jādara – jāmetas peldus, vai jāskrien ārā no ūdens, vai jāsauc pēc palīdzības. Tāpēc vispirms jāapgūst peldēšanas paši pamati, lai pazustu panika. Lai nebūtu baiļu, kas traucē saprast, kā rīkoties.

Jūrā peldēšanas iemaņas, manuprāt, nevar apgūt. Dīķī, ja tas sekls, un ir kāds, kas pieskata un ierāda pamatiemaņas, var mēģināt. Bet tikai tādā gadījumā. Iedomājieties: pieaugušais, kurš nemāk peldēt, mēģina to darīt dīķa vidus virzienā… Kā tiksi atpakaļ? Tikai līdz celīšiem, nu varbūt līdz viduklim. Un noteikti virzienā uz krastu!

Bet, ja cilvēks pilnībā nemāk peldēt, tad noteikti blakus jābūt cilvēkam, kurš pieskata un palīdz. Un tam jābūt cilvēkam, kuram var uzticēties! Nevis draugam, kurš ar atvērtu alus pudeli guļ krastā un dod gudrus padomus…

Bet vislabāk jau peldēt iemācīt bērniem agrā vecumā. Jo ātrāk, jo labāk. Man, piemēram, bērns uz baseinu peldēt dodas jau no pusgada vecuma. Ja vien ir iespēja, ar vecākiem kopā bērnam peldēties jādodas kopš agras bērnības.

Galvenais ir nebaidīties no ūdens! Jo mēs taču dzīvojam pie jūras!

Tieši tāpēc arī uzņemam un turpināsim uzņemt nometņu dalībniekus un citas interesentu grupas, lai stāstītu un skaidrotu par drošību pie un uz ūdens. Protams, vienā reizē neiemācīsim peldēt, bet primāro par drošību uz ūdens izstāstīsim un parādīsim.

Ritvars Šenvalds, Pludmales glābšanas dienesta instruktors