Intervija ar pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” pedagoģi Sandru Dimu.

– Vai laika maiņa ietekmē jūsu mazos audzēkņus?

– Ne tikai uz mazajiem tas atstāj iespaidu. Arī mēs, pieaugušie, nespējam uzreiz pielāgoties – žāvājamies, esam miegaini, saguruši.

Vismaz divas, trīs nedēļas paiet, kamēr lēnām pierodam.

Bērni uz dārziņu atnāk pusaizmiguši, tādi sapūtušies, neapmierināti. Jo neviens jau darba grafiku nemaina. Cikos vecākiem ir jābūt darbā, tikos jābūt. Tā ka sākotnēji pagrūti ir visiem.

– Labāk būtu bez tā iztikt?

– Esmu par to domājusi. Nezinu, vai tas ir labākais variants, kā, piemēram, ekonomēt elektrību. Man ir grūti pateikt, kā laika grozīšana izpaužas ekonomikā.

– Vai pārejas dēļ kaut ko maināt savā ikdienā dārziņā?

– Mēs režīmu īpaši nemainām. Bet ir bijis tā, ka kādu bērnu ieliekam pagulēt vēl pirms diendusas. It sevišķi tas ir vajadzīgs mazajiem bērniņiem.

Lielākajiem vairāk interesē kolektīvs un draugi, līdz ar to miegam turas pretī. Bet mazajam miegs tomēr ir svarīgāks.

Ja redzam, ka viņš ir saguris, ieliekam viņu pagulēt.

Mums, tāpat kā visām pārējām grupām, guļamistaba ir atsevišķi, līdz ar to bērniņš tur var netraucēti atpūsties.

– Tā ir priekšrocība.

– Jā, arī mēs to uztveram kā lielu plusu. Dārziņu būvējot, projektā tā bija paredzēts. Un guļamistabā bērniņš var ieiet arī tad, ja ir dusmīgs vai sarūgtināts, ir vēlme no visiem atslēgties, pabūt vienam.

Ir bērni, kas saasināti uztver troksni. Tad nu arī viņiem ir iespēja ieiet šeit palasīt kādu grāmatu vai pasēdēt vienkārši tāpat.

– Vai rīta stundās jums ir daudz mazo audzēkņu?

– Septiņos dārziņš veras vaļā, un līdz pusastoņiem man ir jau kādi pieci bērni. Agri. Ja vecākiem darbs sākas agri, tad nekas cits neatliek, bērniņš jāved.

Rēķinos, ka nākamnedēļ būs daudzi mazi rūgumpodiņi.

Bet rudenī, kad pārejam uz ziemas laiku, gan ir pavisam citādāk. Tā ir brīnišķīga sajūta, ka vari ilgāk pagulēt, arī bērniem tas patīk. Un šī pulksteņa grozīšana ir nemanāmāka. Izmaiņas pārdzīvojam vieglāk.

Turklāt, kad ir gaišs, acis pašas veras vaļā.

– Dodiet, lūdzu, kādu padomu vecākiem.

– Agrāk vajadzētu iet gulēt, lai var agrāk piecelties. Bet, ja bērns būs noguris, viņš jau pats to gribēs.

Izņēmums būs tad, ja bērns ir par kaut ko satraukts, uzbudināts, tad vecākiem jāmēģina viņu kaut kā nomierināt. Padarīt kaut ko mierīgu pirms gulētiešanas vienmēr ir ieteicams.

Atkārtošos, bet režīms ir ļoti svarīgs arī tādēļ, ka bērns zina, kas seko cits aiz cita.

Mums dārziņā ir tā – brokastis, nodarbības, rotaļas, laukā iešana, pulciņi, pusdienas, ejam atpūsties… Un šī secība bērnam ir skaidra. Un, ja arī mājās ir līdzīgi, tas nāk tikai par labu un palīdz arī brīdī, kad grozām pulksteni.

Bet, ja ir tā – kā gribu, tā daru, un ja vēl bērns ģimenē ir galvenais noteicējs, būs pagrūti. Tad tikai daba pati viņu iegrozīs, bērns palēnām adaptēsies un pielāgosies. Bet tas ir grūtāk, nekā ja vecāki palīdzētu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.