Lielu pārmaiņu priekšā šobrīd ir sporta klubs “Liepājas
metalurgs”. Laikā, kad valda neskaidrība, kas notiks gan ar bērnu, gan
profesionālo futbolu un hokeju Liepājā, to bērnu vecāki, kuru atvases par
profesionāliem sportistiem ir kļuvušas sporta kluba “Liepājas
metalurgs” 15 gadu darbības laikā, saka lielu paldies sporta kluba
īpašniekam Sergejam Zaharjinam, kluba vadībai un treneriem par to, ko jaunieši
šajā laikā ir sasnieguši.

Visiem, kas seko līdzi hokeja sasniegumiem, nav sveši
1991. dzimšanas gada hokeja komandas panākumi. Vairāki no metalurgu vārdu
nesušajiem un Liepājā izaugušiem hokejistiem jau ir aizstāvējuši Latvijas godu
pasaules čempionātā hokejā – Māris Jučers, Ronalds Ķēniņš, Miks Indrašis un Koba
Jass. Bez jau minētajiem vēl daudzi mēģina lauzt savu ceļu uz hokeja virsotnēm.
“Dinamo Rīgas” sastāvā spēlē vai cenšas nostiprināties – Edgars
Siksna, Arturs Kuzmenkovs, Kārlis Ozoliņš. Krievijā (VHL) tagad karjeru turpina
Artūrs Mickevičs. Ir mums savi pārstāvji Itālijas, Norvēģijas un Holandes
virslīgās. Tāpat mūsu kluba audzēkņus var sastapt Vācijas, Somijas, Dānijas,
Francijas un ASV studentu (NCAA) čempionātos. Un šeit mēs runājam par tiem, kas
pārauguši junioru un jauniešu vecumu. Viņiem ir sekotāji, kuri tāpat izklīduši
pa pasauli un cenšas izlauzt sev ceļu uz lielo hokeju.

Haralda Neimaņa
(tagad HK “Rīga”) tētis Gundars Neimanis arī tagad seko līdzi tam,
kas notiek sporta klubā: “Žēl par visu to, kas noticis! Kaut mans puika
jau ir izaudzis, bet jūtu līdzi Liepājas jauno sportistu gaitām. Tā, kā ir bijis,
vairs nebūs. 1991.,1994./95. gada komandas, par kurām zinu vairāk,
salīdzinot ar treniņu apstākļiem citur Latvijā, auga vienkārši ideālos
apstākļos, trenējās pie izciliem treneriem, mums bija paveicies!”

To paaudzi, kas
tagad spēlē “Liepājas metalurga” virslīgas futbola komandā, ir
izaudzinājis “Metalurgs”, viņi te ir sākuši no sešu gadu
vecuma – skola un futbols vienlaikus.

SK “Liepājas
metalurgs” futbola treneris Viktors Dobrecovs atceras laiku, kas bijis
saistīts ar “Metalurgu”: “Tas, kas saistīts ar “Metalurgu”
un sportu, tā ir visa mana dzīve. Paldies Sergejam Zaharjinam par to, ko viņš
ir izdarījis ne tikai Liepājas, bet visas Latvijas sporta labā. Ja klubs varētu
pastāvēt, es būtu gatavs veltīt tam visu atlikušo mūžu. Tāpat Dzintars Zirnis
ir bijis metalurgs no sporta kluba dibināšanas brīža līdz pat šodienai. Jaunā
sportistu paaudze, par to, kā klubā ir gājis, uzzina no Genādija Soloņicina un
Jurģa Kalna stāstiem ģērbtuvēs. Tikai kopā ar savu komandu es esmu piedzīvojis
daudzus fantastiskus mirkļus. Varbūt tas skanēs patētiski, bet “Metalurgs”
ir ielicis dzelzs sliedes mūsu dzīvēs un iedevis tai pareizu virzienu, jo es
nezinu, kas es būtu, ja no bērnības nebūtu saistīts ar sportu.”