Pirmdiena, 27. janvāris Ildze, Ilze, Izolde

Toms Meiers: Arodbiedrība nevar piekopt ķēdes suņa politiku

Toms Meiers: Arodbiedrība nevar piekopt ķēdes suņa politiku
Foto: liepajniekiem.lv
28.03.2017 15:50

liepajniekiem.lv

Liepājas pusē biežākie klupšanas akmeņi darba attiecību jautājumos, pirmkārt, ir vecum vecā lieta: cilvēks ir bezizejā, darba viņam nav, bet, kad rodas iespēja strādāt, viņš, būdams par to sajūsmā, uzmanīgi neizlasa līgumu, ko darba devējs iedod parakstīt.

Cilvēki bieži neiepazīstas ar darba līgumā aprakstītajiem nosacījumiem, kā cilvēkam būs jāstrādā, neiepazīstas ar amata aprakstu, darba pienākumu aprakstu.

Tās ir ļoti būtiskas lietas, kuras palaižot garām, var rasties problēmas. Kļūdas pēc tam jālabo strīdus ceļā, vai pat smagākos gadījumos – tiesas ceļā. Un iemesls gaužām vienkāršs – likumu un savu tiesību nezināšana, paviršība, iepazīstoties ar dokumentiem. Vai bailes pajautāt.

Ja cilvēks neizlasa darba aprakstu, var rasties pat darba traumas vai citas nepatikšanas. Viens no iemesliem, kā jau minēju, ir eiforija par to, ka dabūts darbs. Otrs – cilvēks darba devējam nevēlas izrādīties pārlieku gudrs, jo nav noslēpums, ka lielai daļai darba devēju nevēlas pārlieku gudrus un izglītotus padotos. Vajag tādus, kas padara darbu un lieki nerunā.

Manuprāt, darba devējam ikviens jaunais darbinieks jāiepazīstina ar darba vidi. Jāizskaidro, ar ko cilvēkam būs jādarbojas – ar zāģi, cirvi, lāpstu, vai jāstāv pie kādas no iekārtām. Jāizskaidro, kā šī iekārta strādā – kur ir bīstamība un tamlīdzīgi.

Tāpat cilvēkam, lasot darba devēja piedāvāto darba līgumu, nevajadzētu kautrēties uzdot pat vienkāršus jautājumus, tā atzīstot savu neziņu. Noteikti jānoskaidro, kā tiks izmaksāta alga, kādos datumos. Un pats galvenais – noskaidrot, vai vispār maksās. Jo bieži vien tas tiek piemirsts. Vai arī cilvēks nav līdz galam izlasījis, ka viņam tiek piedāvāts terminētais darba līgums…

Liepājā savas arodbiedrības ir pusotra desmita jomās un uzņēmumos – izglītības darbiniekiem, ”Liepājas papīrā”, ”Lauma Fabrics”, celtniecībā, medicīnas darbiniekiem u.c.

Arodbiedrības uzņēmumos, kur tās vēl nav, noteikti vajadzētu dibināt. Taču arodbiedrībai nav jābūt kā sētas sunim, kas pie ķēdes satracināts tik tālu, ka tad, kad palaidīs vaļā, šķīdīs uz visām pusēm.

Arodbiedrībai jābūt tai, kura spēj nokontrolēt situāciju, iesaistīties konflikta risināšanā un darīt to ar kompromisa paņēmieniem. Arodbiedrībai jābūt normālam sabiedrotajam. Bļaušana ir pēdējais, tikai tad, kad nevar savādāk.

Jo būs vairāk arodbiedrību, jo vieglāk būs ne tikai darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem.

Bet ir viens “bet” – bieži cilvēks pārprot. Ja ieliekam Pēteri par arodbiedrības priekšsēdētāju, šis cilvēks tiks uztverts kā peramais, kurš skries pa priekšu, jo viņam visi jāaizstāv. Būs starp diviem dzirnakmeņiem, jo viņam prasīs aizstāvēt darbinieku intereses arī tad, ja darbinieki nebūs uzdevumu augstumos.

Tāpēc par arodbiedrības līderi nevar būt ikviens. Šim cilvēkam jābūt vidutājam starp darba devēju un darba ņēmēju. Līdz ar to šim cilvēkam nepietiks ar pamatskolas izglītību. Arodbiedrības vadītājam jābūt gan pēc iespējas izglītotākam, gan arī gana diplomātiskam un ar stingru mugurkaulu.

Toms Meiers, LBAS Liepājas arodbiedrību centra priekšsēdētājs

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)