Strauji tuvojas aktīvās velosezonas beigas, un laiks domāt par sava braucamrīka ieziemošanu. Lai tad, kad atkal pienāks pavasaris, vari to stumt saulītē un droši braukt. Aplami uzskatīt: ja esmu veicis riteņa apkopi maijā, pirms sezonas sākuma, ar to pietiek. Arī pirms likšanas velosipēdu atpūtā, ir jāpaskatās, vai nav nepieciešams to savest kārtībā, un, kā rāda pieredze, parasti pēc aktīvas braukšanas uzpucēšana ir vajadzīga.

Noglabāt velosipēdu pagrabā vai iestumt šķūnītī bez apskates, lai nākamā gadā vilktu ārā un stumtu uz darbnīcu nav laba prakse. Braucamo ir grūtāk sataisīt. Uz tā paliek dažādi netīrumi, dubļi, turklāt nolikts stāvēšanai uz velosipēda parasti uzaug virsū vēl papildus kārta. Velosipēds tiek bojāts, turklāt pēc tam grūti to visu dabūt nost. Un jo grūtāk dabūt nost, jo remonts sanāk dārgāks.

Velosipēda ieziemošanu var veikt arī mājās, nav teikts, ka obligāti jādodas to darīt uz darbnīcu. Principā ritenis uz ziemu ir jāatstāj tādā stāvoklī, kāds pašam tas liekas ideāls braukšanai. Riteni noliekot atpūtā, no tā riepām vajadzētu izlaist gaisu. Tā kā uz zemes to turēt šādā stāvoklī nebūtu vēlams, jo riepas var sasprēgāt vai kā citādi saiet postā, riteni vislabāk kaut kur iekārt. Esmu redzējos, ka pat dzīvokļos ir atrasti varianti.

Tā kā apstākļi, kādos velosipēds aizvadījis ziemu, var būt dažādi – kāds to glabājis neapkurinātā pagrabā, šķūnītī vai, piemēram, uz balkona, es ieteiktu arī pavasarī veikt tā apkopi, neskatoties uz to, ka pirms atpūtas ritenis akurāti uzpucēts. Lai gan jāskatās individuāli. Iespējams, kādam var būt tā, ka pēc ziemas velosipēds uzreiz ir gatavs braukšanai, vien ķēde jāsaeļļo. Bet citam atkal var nākties pielikt roku daudz vairāk. Jau atkārtošos, – ja nekas iepriekš nav darīts, situācija var būt bēdīga.

Ja velosipēds nolikts vietā, kur tam tiek klāt liels aukstums, sals, uz riteņa var veidoties rūsa. Ja sarūsē rāmis, tas ir otršķirīgi, daudz bēdīgāk, ja sabojājas detaļas, kurām jāgriežas viegli, tātad ritošās daļas elementi – ķēde, zobrati, gultņi. Ir redzēts, ka aukstā laikā pārsprāguši rāmji. Tā notiek, ja pa kaut kurieni tajā iekļuvis ūdens. Lielos mīnusos rāmis, pildīts ar ūdeni, vienkārši tiek pārplēsts.

Liepājā nav retums, ka ar velosipēdiem cilvēki brauc arī ziemā. Kā zināms, sāls, kas tiek kaisīta uz ielām, spēj tehnikai nodarīt lielu ļaunumu. Tā iekļūst visneiedomājamākajās vietās – rumbās, gultņos, vidusasī, zobratos, ķēdē, nekas nav pasargāts no šīs draņķības. Bet, ja stūrē ziemas laikā, tad patiesībā ir grūti no tā izvairīties. Principā katru dienu pēc izbraucieniem to būtu jāmēģina rūpīgi attīrīt. Kamēr sāls ir virsū, tikmēr tiek pastrādāti posta darbi. Ceru, ka nekas tāds šoziem netiks kaisīts uz pilsētas veloceliņiem. Šeit vajadzētu citu risinājumu. Vairāk vai mazāk, bet principā visi velosipēdi ir no metāla izstrādājuma.