VARAM sagatavotā administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā jau vēlēsim vietvaras jaunās administratīvajās teritorijās. Taču pašvaldību vadītāji iebilst pret jauno novadu robežām, Latvijas Pašvaldību savienība aicina sākt diskusiju no jauna, bet Latvijas Reģionu apvienība (LRA) piedāvā izveidot apriņķus. Savukārt iedzīvotāju viedokļu uzklausīšana ir tikko sākusies.

Ap šo administratīvi teritoriālās reformas modeli, ko piedāvā VARAM, neskaidrību vēl ir ļoti daudz. Vai šādā steigā – līdz 2021. gadam – vispār ir iespējams sekmīgi īstenot reformu, ņemot vērā pašvaldību daudzos iebildumus, alternatīvos reformas piedāvājumus un neziņu par to, kā iedzīvotāji vēlēs jaunās pašvaldības?

Es domāju, ka viss atkarīgs no mērķiem, ko vēlas sasniegt. Apvienot vairākus mazākus novadus vai kādai lielākai pilsētai pievienot vienu vai divus mazākus tuvākos novadus noteikti var, bet nedomāju, ka tas ir iespējams Liepājas gadījumā, kad piedāvājums paredz pilsētai pievienot astoņus apkārtējos novadus no Pāvilostas līdz Vaiņodei.

Es domāju, ka administratīvi teritoriālās reformas kontekstā tad ir jārunā arī plašāk, jo reforma nes līdzi izmaiņas arī citās nozarēs, kas ir ļoti resursu ietilpīgas,

piemēram, izglītības tīkla sakārtošana, sociālās palīdzības nodrošināšana, autoceļu stāvoklis, pasažieru pārvadājumi u.c. Un ar šīm nozarēm, kas cilvēku dzīvē ieņem īpaši nozīmīgu lomu, tikai tagad ir uzsāktas kaut kādas pirmās diskusijas, līdz ar to nevaram runāt, ka līdz 2021. gadam tās izdotos pilnvērtīgi integrēt un pielāgot jaunajam administratīvā iedalījuma modelim.

Manā ieskatā VARAM sagatavotie grozījumi “Teritorijas attīstības plānošanas likumā” nopietni apdraud pašvaldību spēju sagatavoties nākamajam Eiropas Savienības struktūrfondu periodam, kas sāksies no 2021. gada, un piesaistīt finansējumu projektiem, kas nepieciešami pilsētas konkurētspējas uzlabošanai.

Grozījumi paredz aizliegumu pašvaldībām izstrādāt un apstiprināt jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Nav noslēpums, ka gan Liepājā, gan citās pašvaldībās pēdējos gadus attīstība ir bijusi iespējama, lielākoties pateicoties tam, ka tika prasmīgi piesaistīts ES finansējums, taču šajā situācijā pašvaldībām tiks sasietas rokas un būs jānoskatās, kā reģioni kļūst arvien nīkuļojošāki, bet Rīga kā galvaspilsēta akumulēs visus resursus. Pašvaldības tiek noliktas tādā kā gaidīšanas režīmā, bet dzīve un ekonomiskie procesi jau negaida neko un turpinās ar vai bez mums.

Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks