Eiropas Komisija nākusi klajā ar ceļvedi, kā pakāpeniski izbeigt koronavīrusa uzliesmojuma dēļ noteiktos ierobežojumus.

Dalībvalstu un ES veiktie nepieciešamie ārkārtas pasākumi dod rezultātus – tie ir palēninājuši vīrusa izplatīšanos un izglābuši tūkstošiem dzīvību. Tomēr šie pasākumi un ar tiem saistītā nenoteiktība rada milzīgas sekas cilvēkiem, sabiedrībai un ekonomikai, un tie nevar ilgt bezgalīgi.

Dzīvības glābšana un Eiropas iedzīvotāju pasargāšana no koronavīrusa ir mūsu galvenā prioritāte. Vienlaikus ir pienācis laiks raudzīties nākotnē un pievērsties iztikas līdzekļu aizsardzībai. Lai gan apstākļi dalībvalstīs joprojām ir ļoti atšķirīgi, visi Eiropas iedzīvotāji pamatoti uzdod sev jautājumu, kad un kādā kārtībā var tikt atcelti ierobežojošie pasākumi. Atbildīgai plānošanai uz vietas, saprātīgi līdzsvarojot sabiedrības veselības aizsardzības intereses ar mūsu sabiedrības interesēm, ir vajadzīgs stabils pamats. Tāpēc Eiropas Komisija ir izstrādājusi vadlīniju, kritēriju un pasākumu katalogu, kas veido pamatu pārdomātai rīcībai.

Eiropas spēks slēpjas tās sociālajā un ekonomiskajā līdzsvarā. Kopā mēs mācāmies cits no cita un palīdzam Eiropas Savienībai izkļūt no šīs krīzes.

Lai atgrieztos pie normālas ikdienas pēc koronavīrusa izplatības dēļ noteiktās karantīnas, dalībvalstu starpā būs nepieciešama rūpīgi koordinēta Eiropas mēroga pieeja, kuras pamatā ir zinātne un solidaritāte. Ir izšķiroši svarīgi, lai mūsu veselības aprūpes sistēmas spētu tikt galā ar jaunu saslimšanas gadījumu pieaugumu, lai būtu pieejamas vitāli svarīgas zāles un aprīkojums un lai būtu nodrošināta liela mēroga testēšanas un izsekošanas kapacitāte. Mēs zinām, ka šis ceļš būs garš un pakāpenisks un ka šīs nepieredzētās veselības krīzes sekas būs ilgstošas. Līdz brīdim, kad tiks atrastas efektīvas ārstēšanas metodes un vakcīna, mums būs jāiemācās sadzīvot ar šo vīrusu. Taču Eiropa atkal nostāsies uz kājām – kopā un vienoti.

Atzīstot katras valsts īpatnības, Eiropas ceļvedī ir noteikti šādi galvenie principi.

Ļoti svarīga ir piemērota laika izvēle. Lēmums par to, ka ir pienācis laiks mazināt ierobežojumus, būtu jāpieņem, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem. Tie ir epidemioloģiskie kritēriji, kas pierāda, ka slimības izplatīšanās ir ievērojami samazinājusies un stabilizējusies ilgstošā laika posmā. Pietiekama veselības aprūpes sistēmas kapacitāte, piemēram, ņemot vērā intensīvās terapijas nodaļu aizpildījuma līmeni, veselības aprūpes darbinieku un medicīnas materiālu pieejamību. Un pienācīga uzraudzības kapacitāte, tostarp liela mēroga testēšanas kapacitāte, lai ātri atklātu un izolētu inficētās personas, kā arī lokalizācijas un izsekošanas kapacitāte.

Lai gan ierobežojumu atcelšanas laiks un kārtība dažādās dalībvalstīs atšķiras, mums ir vajadzīga vienota sistēma, kuras pamatā ir: zinātne ar uzsvaru uz sabiedrības veselību, vienlaikus atzīstot, ka ierobežošanas pasākumu izbeigšana ietver sabiedrības veselības ieguvumu līdzsvarošanu ar sociālajām un ekonomiskajām sekām; koordinācija starp dalībvalstīm, lai izvairītos no negatīvas ietekmes; cieņa un solidaritāte. Tas ir būtiski gan attiecībā uz veselības, gan sociālekonomiskajiem aspektiem. Dalībvalstīm būtu vismaz laikus jāinformē citai cita un Komisija, pirms tās atceļ pasākumus, un jāņem vērā to viedokļi.

Lai pakāpeniski atceltu ierobežojošos pasākumus, ir vajadzīgi papildu pasākumi, tostarp saskaņotu datu vākšana un spēcīgas ziņošanas un kontaktu izsekošanas sistēmas izstrāde ar digitāliem rīkiem, kuros pilnībā ievērots datu privātums, kā arī testēšanas kapacitātes palielināšana un testēšanas metodikas saskaņošana.

Komisijas ceļvedī ir uzskaitīti konkrēti ieteikumi, kas dalībvalstīm būtu jāapsver, plānojot atcelt ierobežojošos pasākumus. Darbībām vajadzētu būt pakāpeniskām: pasākumi būtu jāatceļ dažādos posmos, starp tiem atvēlot pietiekami daudz laika, lai izmērītu ietekmi.

Vispārēji pasākumi būtu pakāpeniski jāaizstāj ar mērķtiecīgiem pasākumiem. Kontrole pie iekšējām robežām būtu jāatceļ koordinēti. Ceļošanas ierobežojumi un robežkontrole būtu jāatceļ, tiklīdz pierobežas reģionu epidemioloģiskā situācija būs pietiekami tuvinājusies. Ārējā robeža būtu jāatver otrajā posmā, un būtu jāņem vērā vīrusa izplatīšanās ārpus ES.

Arī saimnieciskās darbības atsākšanai būtu jānotiek pakāpeniski.

Visiem iedzīvotājiem nevajadzētu vienlaikus atgriezties darbavietā.

Ņemot vērā dažādu darbības kategoriju specifiku, būtu pakāpeniski jāatļauj cilvēku pulcēšanās, piemēram, jātver skolas un universitātes; jāatsāk komercdarbība (mazumtirdzniecība) ar iespējamu gradāciju; jāatļauj sociālās aktivitātes pasākumi (restorāni, kafejnīcas) ar iespējamu gradāciju; masu pulcēšanās.

Būtu jāturpina centieni novērst vīrusa izplatīšanos, rīkojot izpratnes veicināšanas kampaņas, lai mudinātu iedzīvotājus turpināt ievērot stingras higiēnas praksi un sociālo distancēšanos.

Pasākumi būtu pastāvīgi jāuzrauga un jānodrošina gatavība vajadzības gadījumā atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem.

Kamēr ierobežojošie pasākumi tiek pakāpeniski atcelti, ir nepieciešams stratēģiski plānot atveseļošanos, atjaunojot ekonomiku un atgriežoties pie ilgtspējīgas izaugsmes. Tas ietver iespēju īstenot abus pārkārtošanās procesus – uz videi nekaitīgāku un digitālu sabiedrību – un no pašreizējās krīzes gūt visas iespējamās mācības ES sagatavotībai un izturētspējai.

Komisija izstrādās atveseļošanas plānu, pamatojoties uz pārstrādātu priekšlikumu par nākamo ES ilgtermiņa budžetu (daudzgadu finanšu shēmu) un atjaunināto Komisijas darba programmu 2020. gadam.

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja