– Kāda ir vakcinācijas aktivitāte nepilngadīgo bērnu un jauniešu vidū jūsu praksē?

– Interese ir jūtama, ir bērni un jaunieši no 12 līdz 18 gadiem, kas paši gribētu vakcinēties, bet mammas neļauj. Ar šādu tendenci saskaramies gan Rucavā, gan Liepājā.

Man ir pacienti puiši, kas sporto, brauc uz spēlēm, sacensībām, tagad grib aiziet uzspēlēt boulingu un nosvinēt 1.septembri. Šajā kompānijā ir viens, kam mamma neļauj vakcinēties, bērns tagad jūtas slikti, jo viņš jūtas gandrīz vai atgrūsts savā draugu vidē. Konkrēti šajā gadījumā tas ir 14 gadus vecs puisis. Šajā vecumā jaunieši paši varētu izlemt, bet vecāki ir kategoriski pret. Pārējie draugi, kas iet bariņā, ir vakcinējušies, un šim vienam tas ir liels pārdzīvojums.

– Kāpēc ir svarīgi vakcinēties ne vien pieaugušajiem, bet arī pusaudžiem un jauniešiem?

– Nepilngadīgajiem nepieciešams vakcinēties, domājot gan par veselību, gan ikdienu. Lai bērniem neatņemtu reālās skolas, lai neatņem klātieni! Tā ir katastrofa, ka bērns nevar izbaudīt bērnību, jaunību, ka nevar socializēties! Ka tas Jānītis nevar tai Anniņai iekniebt rokā, paraut aiz bizēm.

Skolā ir vajadzīgs ne tikai mācīties, bet arī saskarties, satikties. Meitenēm vajag iečukstēt draudzenei ausī, ka tas Jānis uz mani paskatījās un pasmaidīja, nepieciešamas meiteņu privātās sarunas, zēnu pašapliecināšanās, palieloties ar kādu no saviem sasniegumiem.

Ne jau visi vecāki ir spējīgi pilnībā mācīt mājās, varbūt viens no klases to var. Manam dēlam ir četri bērni. Mamma strādā, tēvs arī. Viens bērns 7. klasē, otrs 3. klasē, mazie – pa māju. Mamma strādā pie datora. Mana dēla mājā bija situācija tieši kā tajā karikatūrā, kas bija uzzīmēta pagājušajā ziemā: istabas vidū telts. Tajā ielīdusi mamma, kas strādā, vienā istabas stūrī viens bērns sit bungas, jo viņam tiešraidē jāparāda tas mūzikas skolotājam, otrā stūrī māsa, galvu saķērusi, raksta latviešu valodā sacerējumu. Apkārt teltij divi mazie skraida un viens ar otru karo. Traki apstākļi!

Es ļoti baidos no tā, ka daži politiķi, kuri grib veidot tikai savu karjeru, musina cilvēkus, iestāsta muļķības un nez kāpēc prātiņus dzen atpakaļ pa diviem trim gadsimtiem.

Nu nevajag skriet līdzi politiķiem viņu popularitātes veidošanā un karjeras taisīšanā, vākt domubiedrus ar pretvakcinācijas reklamēšanas paņēmienu.

Lai padomā par to, cik daudzas infekcijas slimības ir izskaustas, pateicoties tieši vakcinācijai. Bakas ir izskaustas, difterija, bērnu trieka, garais klepus ir ļoti samazinājies. Kaut kur slimība var parādīties kā atsevišķs izņēmuma gadījums, taču mūsu bērni masveidā neslimo, piemēram, ar bērnu trieku.

– Ko domājat par ieceri, ka varētu vakcinēt arī par 12 gadiem jaunākus bērnus?

– No vasaras vakcinējam grūtnieces. Šī vakcīna iestrādāsies jau dzimstošajiem bērniem, līdz ar to izpētīs un atradīs drošas vakcīnas arī mazākiem bērniem. Es atbalstu mazāku bērnu vakcināciju, jo infekcija taču var ieperināties arī sešus un septiņus gadus vecam bērnam. Esmu par vakcīnām, lai izskaustu tās šausmas, ko nes pašreizējā kovida infekcija.

– Kāpēc ir pretestība vakcinācijai, un ko teikt tiem, kuri ir tik ļoti pret pat bez īpaša pamatojuma?

– Es darbā ļoti daudz laika pavadu, runājot ar cilvēkiem, arī ar tiem, kas nav mani pacienti, bet nāk uz obligātajām veselības pārbaudēm, piemēram, šoferu komisiju vai kārtot sanitāro grāmatiņu. Zīmēju uz papīra, kā ir gatavotas vakcīnas, atgādinu un skaidroju, cik mēs, latvieši, bijām gudri senos laikos.

18. gadsimta beigās, kad vācieši izgudroja baku vakcīnu, latvieši bija pirmie, kas vakcinējās pret bakām – tie bija Rūjienas un Mazsalacas apkārtnes ļaudis, vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Tad vakcinācija aizgāja plašāk pa Eiropu.

Mēs latvieši bijām gudri. Bijām pirmie! Tagad esam vienā no pēdējām vietām Eiropā!

– Kā veicināt vakcināciju?

– Rucavā mums vakcinējas visu vecumu cilvēki. Mēs bijām līderi valstī, tagad priekšā ar rādītājiem ir Vidzemes puse. Daudzus esam savakcinējuši varbūt tieši piedzīvotas negatīvas pieredzes rezultātā. Janvārī mūsu mazajā Rucavā no Covid-19 nomira četri cilvēki! Šo mirušo cilvēku ģimenes, radi, paziņas, draugi saprata, ka vīruss tiešām eksistē un tas ir bīstams, ka no tā kaut kādā veidā ir jāaizsargājas.

Šī negatīvā pieredze deva tādu kā grūdienu ļoti daudziem. Tas bija janvāris, kad vakcinācija iedzīvotājiem vēl nebija tik plašā mērogā. Neesam apkopojuši datus, cik no kovida miruši mūsu teritorijā līdz šim, taču tie nav četri vien. Mirušie bija jauna meitene, vīrieši spēka gados, veci cilvēki. Negatīvā pieredze izglītoja un lika domāt ar galvu.

Mēs abas (ar kolēģi Dzidru Trumpiku – L. K.) katrā pieņemšanas reizē aicinājām un aicinām vakcinēties, joprojām uzsveram, lai Dieva dēļ neņem informāciju no sociālajiem tīkliem, kur lielākoties ir pilnīgas muļķības.