Mūsu saimniecības specializācija ir dārzeņkopība – 20 hektāru platībā audzējam kāpostus, burkānus, kartupeļus, papildus ir arī graudaugi. Dārzeņu raža šogad laba.

Vasaras vidū uznākušais karstums tiem nebija vēlams, un tobrīd šaubījos, kā izaugs, bet līdz rudenim visi nobrieduši. Piemēram, kāposti izauguši skaisti, jo to attīstību ietekmēja vasaras otrā puse, kas bija mitra.

Savā saimniecībā izaudzēto produkciju realizēju, lielu daļu eksportējot uz Lietuvu –

Klaipēdu, arī nododu vairumtirdzniecības bāzēs Liepājā, Ventspilī. Tām produkciju piegādāju pats.

Zinu, ka tiek īstenota programma “Piens un augļi skolai”, kurā iesaistās lauku saimniecības. Par dalību tajā neesmu domājis, jo man nav ne ābolu, ne bumbieru, ko skolēniem dot.

Varētu piedāvāt burkānus, taču tad vajadzīga to pārstrāde. Tās man nav, ir tikai pirmapstrāde – piegādājam mazgātus un nemazgātus burkānus. Skolai nepietiek, ka burkānus tikai nomazgā; tie vajadzīgi arī nomizoti, lai ir uzreiz ēdami.

Taču “Kalmēs” audzēti dārzeņi nonāk Liepājas skolās – ne programmā, bet tos iepērk ēdinātāji skolas kopgaldam. Izvēlos šo iespēju, jo tā atšķirīga no skolas augļu programmas prasībām.

No nākamā gada dārzeņiem un augļiem atgriezīsies 21% PVN likme līdzšinējās samazinātās 5% vietā. Manuprāt, ļoti slikti, ka dārzeņu audzētājiem atceļ diezgan lielu atbalstu.

Šo izmaiņu dēļ imports ņems virsroku, jo, eksporta preces ievedot, nav jāmaksā PVN nodoklis.

Kad bija 5% likme, ar to samazināja mūsu produkcijas cenu un varējām konkurēt ar ārzemniekiem. Atdodot produkciju vairumbāzēm, skolām, samaksu parasti nolīgst – ražotājs piedāvā par cenu bez PVN, un tad ir svarīgi, vai klāt pievieno 21% vai 5%.

Samazinātā nodokļa likme bija jūtams atspaids dārzeņu audzētājiem. [Televīzijas] diskusijā klausoties zemkopības ministru, zemnieku Armandu Krauzi nevarēju saprast, ko viņš īsti domā un plāno. Nu ja, nav taču tradicionālais zemkopis, bet biškopis.

Izskatās, ka vairāk turas pie viedokļa, lai būtu koalīcijā; un “Jaunās vienotības” uzskats ir, ka nav vajadzīgs tāds [5%] atvieglojums un tas nav atspaids zemniekiem. Es domāju –

lai ministrs noturētos pie koalīcijas, viņam jādzied tai līdzi, bet tāda nav zemnieku aizstāvības pozīcija.

Dārzeņu audzēšanā es strādāju jau 30 gadus un pieredzēju gan iepriekšējos laikus, kad bija 21% PVN nodoklis, gan arī pāriešanu uz 5%. Tas bija ļoti liels atbalsts lauksaimniekiem, turklāt arī daudz deva konkurēšanas ziņā ar to produkciju, ko ieveda no citām valstīm, – ar importu.

Nenoliegšu gan arī, ka vienlaikus notikusi produkcijas apmaiņa, – es vedu uz Lietuvu, bet pie Rīgas nāca iekšādārzeņi no Lietuvas. Tā mēs meklējam tirgu, kur nu katrs var atrast, un tāda ir normāla prakse, no tās neizbēgt.

Atbildot uz jautājumu, vai, paaugstinoties PVN nodoklim, “Kalmju” saimniecībā kas mainīsies, saku – nē, plānus nemainīšu. Taču zinu, ka zudušo atspaidu jutīšu.

Manuprāt, turpmāk importa dārzkopības produkcija ņems virsroku, bet mums, vietējiem ražotājiem, būs taču kaut kā jāatgūst pieliktie resursu sadārdzinājumi, piemēram, par elektrības patēriņu. Tie jāiespiež cenā.

Vilnis Mačiņš, zemnieku saimniecības ”Kalmes” īpašnieks

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.