Latviešu biedrības namā maijā noslēgsies aktīvā
koncertsezona, un Biedrības nama radošā komanda uzsāks vasaras sezonu brīvdabā.
Strādāsim uzreiz divās vietās – koncertestrādē ”Pūt, vējiņi!” un Kungu kvartālā
– Kungu ielas 24 etnisko, vēsturisko ēku pagalmā.

Pirmais pasākums – Spinātu balle – notiks jau 9.maijā.
Aicinām liepājniekus pie pavarda, kur uz uguns vārīsies skābeņu zupa no
jaunajām skābenēm, un blakus pavardam kafejnīcas ”LIKE” pārstāvji popularizēs
spinātu un citus ekoloģiskos zaļos kokteiļus. Esam pat iegādājušies zupas
baudīšanai ekoloģiskus traukus un pateikuši treknu ”NĒ” plastmasai.

Mūsu pasākumu īpašā iezīme ir to tematika – katrs  izceļ kādu atsevišķu tēmu, produktu grupu vai
attiecas uz kādu no sezonālajiem svētkiem, kā arī tirdziņos vienmēr atrodami
tieši sezonāli un ekoloģiski produkti. Pagājušajā gadā organizējām Zemeņu
balli, Rabarberu balli, godājām maizi, kartupeļus un taisījām Piparkūku balli.

Tirdziņos iespējams iegādāties amatnieku un zemnieku
izstrādājumus no Latvijas laukiem. Pārtikas produkti ir bioloģiski, svaigi un
bez konservantiem, nopērkami tieši no pašiem ražotājiem. Arī amatnieku
darinājumus. Guvām labas atsauksmes no liepājniekiem un pilsētas viesiem.

Šogad mūs ir ievērojuši un finansiālu atbalstu esam ieguvuši
no Latvijas Kultūrkapitāla fonda, Liepājas pilsētas domes un Liepājas Kultūras
pārvaldes. Esam ļoti pateicīgi un reizē esam sadzirdēti. 

Līdz ar to līdz gada beigām esam saplānojuši pasākumus Kungu
kvartālā, varam tos veidot plašākus un skaistākus. Sezonu šogad atklājam ar
Spinātu balli. Jūnijā godāsim medu – būs  Medus balle. Savukārt jūlijā, kas ir
pilnbrieda vasaras kulminācijas mēnesis, būs divi pasākumi – Kabaču festivāls
un Zirņu balle. Augustā rīkosim Zivju svētkus – pavardā cepsim zivis. Septembrī
būs vērienīga Ābolu balle.

Bet sezonu noslēgsim ziemas saulgriežos ar Piparkūku balli.
Nosaukumu šim pasākumam nemainīsim, jo Kristaps Sudmalis ar ansambli speciāli
šim notikumam ir sarakstījis dziesmu ar tādu pašu nosaukumu ”Piparkūku balle”.
Tā kā mums ir ne tikai savs sings, bet arī savs komponists, tad pieturēsimies
pie tradīcijām.

Gadsimta sākumā mūs visus aizrāva pilsētas urbanizācija,
lielas jaunceltnes ārpus pilsētas centra un brīvdienas cilvēki ar ģimenēm un
bērniem pavadīja lielveikalos, bezpersoniskā vidē ar lielām auto stāvvietām un
mākslīgo ventilāciju. Tagad cilvēkiem svarīgāk šķiet individuālāki,
personiskāki, radošāki piedāvājumi un iejūtīgāka attieksme, arī zaļā domāšana.

Tas mūsdienās ir ļoti svarīgi, varētu pat teikt
moderni.  Tādēļ liepājnieki labprāt nāk
Kungu kvartālā uz zaļajiem tirdziņiem, bauda koncertus un lutina savas garšas
kārpiņas. Bērni zīmē, veido, mācās latvisko danču soļus un ģimenes atpūšas
svaigā gaisā, pašā pilsētas centrā.

Rietumeiropā ir sākuši atgriezties pie tā, ka dzīve
brīvdienās notiek pilsētas centrā. Ir patīkami, ja vecpilsētā atkal piedāvā
labas kafejnīcas, teātrus, labu mūziku. Acīmredzot, tā tomēr ir kultūra un
arhitektūra, kas spēj saturēt ”dzīvu” centru.

Kungu kvartāls šīs tradīcijas cieņā tur jau otro gadu, un
priecē tas, ka ir redzams, ka sarkanais, no veciem ķieģelīšiem veidotais gājēju
celiņš jau ir aizgājis no Kungu ielas līdz Dārza ielai. Prieks, ka celiņu,
izbūvējot to no jauna, pilsēta izveidojusi tādu, kāds tas vēsturiski gadsimta
sākumā šajā rajonā ir bijis.

Ejot pa šo sarkano celiņu, mēs jau redzam Amatnieku māju,
audējas Dārzu ielas kvartālā.

Nupat Kultūras pārvalde prezentēja Dārzu ielas radošā
kvartāla attīstības koncepciju, un tajā iezīmējas tādas lietas, kas papildina
Kungu kvartālu. Ja Kungu kvartālā ir Folkloras māja, Jauniešu māja, tad Dārzu
ielas kvartālā iezīmējas publiskās telpas darbnīcām, ir plānots hostelis, kas
atradīsies pašā pilsētas centrā – pārsimts metru attālumā no Rožu laukuma.
Tāpat plānotas mākslinieku rezidences.

Veidojas buķete, mākslas broša pašā pilsētas centrā. Tā ir
alternatīva tam, ka cilvēki ar mašīnām brauc ārpus pilsētas centra un augu
dienu pavada lielveikalos.

Ir ļoti patīkami, ka Dārzu ielā, tāpat kā Kungu kvartālā,
tiks saglabātas arhitektoniskās vērtības. Šis sarkanais ķieģelītis silda
dvēseli tāpat, kā silda dvēseli vecā koka arhitektūra, kas ir pa ceļam.

Ja tas veidojas tāpat kā Rīgā, ja atveras mazi radoši
veikaliņi, mazas intīmas kafejnīciņas, ja visa buķete veidojas vēl spēcīgāka un
tūristus magnetizē vēl vairāk, tad tā būtu Liepājā liela uzvara kultūras
domāšanā.