Tūristam ir vairāki varianti, kā nokļūt Liepājā – izmantojot sabiedrisko transportu vai savu personīgo automašīnu. Taču žēl, ka nav pastāvības transporta iespējās: te prāmja satiksme ir, te – nav, tas pats sakāms par avioreisiem, un liels ir tūristu izbrīns, padzirdot, ka vilciens uz Liepāju kursē tikai divas reizes nedēļā.

Cilvēks pie visa labā un ērtā ātri pierod – tūristi savulaik labprāt izmantoja gan lidojumus no Liepājas uz Kopenhāgenu un Hamburgu, gan arī prāmju satiksmi ar Vāciju un Zviedriju. Kad šīs līnijas tika atceltas, daudzi jutās vīlušies, ka šādā veidā uz Liepāju vairs nevar nokļūt. Tā jau nav, ka cilvēki vienmēr izmanto pašus jaunākos tūrisma informācijas bukletus, lai plānotu savu ceļojumu. Tādēļ daudziem plāns nokļūt Liepājā ar lidmašīnu (kas ir ātrākais variants) vai prāmi (kas ir viens no ērtākajiem variantiem), vadoties pēc, piemēram, 2008.gada tūrisma bukleta, izrādījās neīstenojams. Jo izrādījās, ka pa šo neilgo laiku viss ir mainījies. Jāteic, ka pasaulē tomēr starpvalstu satiksmes līnijas tik bieži netiek mainītas.

Atceros, ka biznesa tūrisms strauji noplaka pēc tam, kad tika pārtraukti lidojumi no Rīgas uz Liepāju. Skaidrs, ka biznesa cilvēkiem nav izdevīgi pavadīt ceļā starp Rīgu un Liepāju aptuveni trīs stundas vienā virzienā. Jo kuram ir tik daudz laika? Iespējams, aviokompānijai apgrozījums bija niecīgs, bet, ja runājam par cilvēkiem, tad viņiem tas bija svarīgi.

Ceļš no Lietuvas robežas līdz Liepājai ir ļoti slikts. Pašai nesen gadījās pa to braukt un pārliecināties. Mazākais, ko uz šī ceļa var izdarīt, ir sasist automašīnu. Tā kā šis ir valsts nozīmes autoceļš, tad tā sakārtošana nav pašvaldību kompetencē. Bet gribētos gan, lai kāds no Satiksmes ministrijas pa to izbrauc.

Zināms, ka pilsētai nav pieejams tik liels finansējums, lai varētu īsā laika posmā sakārtot visas pilsētas ielas. Ja jāizvēlas, kura no ekonomikas nozarēm ir svarīgāka – tūrisms vai, piemēram, kravu pārvadājumi, tad, protams, pieļauju, ka vairāk naudas pilsētas budžetā ienāk no otrā. Nenoliedzami – ir ļoti vērtīgi, ka tiek sakārtota Brīvības iela un izbūvēts ostas pievedceļš lielajām kravas mašīnām, tomēr arī Rīgas iela prasīties prasās pēc uzlabojumiem. Šeit ietves, maigi izsakoties, ir sliktā stāvoklī, tāpat nepieciešams ielu apgaismojums, bet vecās mājas ir nesakoptas. Gan jau vairums ēku ir privātīpašums un to saimniekiem nav lieku līdzekļu, ko ieguldīt namu sakārtošanā. Taču kaut ko darīt šīs ielas labā vajadzētu, jo viesi, kas pilsētā ierodas ar autobusu vai vilcienu, tieši Rīgas ielā gūst pirmo iespaidu par pilsētu. Man patīk bruģis, kas klāj šo ielu. Tas kopā ar tramvaja sliedēm un koku stādījumiem gar ielas malām piešķir Rīgas ielai īpašu šarmu. Ja reiz notiks Rīgas ielas rekonstrukcija, varbūt ir iespēja atjaunot bruģi, nevis pārklāt to ar asfalta kārtu?

Manuprāt, tūristi “atdzīvina” pilsētu. Un, lai gan pastarpināti, kaut kādu naudiņu pilsētas budžetā viņi ienes – nakšņojot viesnīcā, iepērkoties veikalā, apmeklējot kultūras vai atpūtas vietas. Arī vietējie uzņēmēji sarosās, tāpat tiek sakārtotas pilsētas nozīmīgākās apskates vietas. Liepāja ir skaista pilsēta ar savu seju. Tā nav ne sterila, ne pārpucēta. Un te ir ko redzēt. Jau šobrīd ir zināms, ka ārzemju tūristu skaits, kas informāciju meklējuši Tūrisma informācijas birojā līdz 1.septembrim, ir lielāks nekā visā pagājušā gadā kopumā. Lai arī laiks ir stipri rudenīgs, tūristi mūsu pilsētā ir joprojām, un tas priecē.

Zane Gaile,
Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja
projektu un mārketinga speciāliste