No šā gada arī Latvijā plastmasas iepirkumu maisiņi tiek aplikti ar nodokļa papildlikmi. Kaut arī patērētājiem tas varētu nepatikt, tomēr tas darīts, lai samazinātu šī videi nedraudzīgā materiāla izmantošanu. Līdz šim cilvēki bija pieraduši – vai vajag, vai nevajag, ņem tikai jaunu maisiņu, izlieto un izmet. Galvenā problēma, ka tie paliek dabā un piesārņo to. Plastmasa sadalās ļoti lēni, vairāku desmitu gadu laikā, plastmasas maisiņu ražošanai tiek tērēti arī dārgie dabas resursi, kas neatjaunojas, piemēram, naftas produkti.

Piedaloties sakopšanas talkās, arī es esmu pārliecinājusies, cik daudz plastmasas maisiņu mētājas visapkārt, vējš tos dzenā pa visu pilsētu, citi, ieķērušies koku zaros, tā arī tur plivinās gadiem.

Arī citās Eiropas valstīs piemēro nodokļa papildlikmi maisiņiem, bet ziņās izskanēja informācija, ka Ķīnā nupat esot aizliegta plastmasas maisiņu izmantošana vispār. Domāju, ka aizliegt nav saprātīgi, ar aizliegumiem maz kas panākams. Vairāk jāveicina cilvēku izpratne par to, kas ir kaitīgs dabai un kāpēc to vajag ierobežot. Cilvēkiem pašiem ir jāvēlas saglabāt savu zemi ekoloģiski tīru, galu galā tas ir viņu pašu, viņu bērnu un nākamo paaudžu interesēs.

Varbūt papildu maksa par maisiņiem kādu atturēs no to pārmērīgas lietošanas un viņš sapratīs, ka glītā audekla maisiņā tikpat labi var ievietot produktus, to var izmazgāt un lietot atkal – bez jebkāda kaitējuma apkārtējai videi. Man pašai arī vienmēr somā līdzi ir audekla maisiņš.

Bet labi būtu, ja cilvēkiem būtu vairāk iespēju šķirot atkritumus. Liepājā ir vairāki konteineri plastmasas pudelēm, bet to ir par maz. Tomēr nebūtu arī nekādas jēgas šķirot atsevišķi maisiņus, ja tos nav kur nodot, kā arī ja atkritumu apsaimniekotājiem nav tos kur pārstrādāt. Jāpilnveido atkritumu apsaimniekošana gan visā valstī, gan arī Liepājā. Ja būtu ērti pieejami speciāli konteineri, tad arī cilvēkiem būtu iespēja un motivācija vairāk šķirot atkritumus. Uzskatu, ka daudzi to darītu labprāt, jo nevēlas nodarīt pāri dabai.

Zane Viņķele,
ainavu arhitekte