Redzēt pasaules kontekstā

Kuldīgas novada muzejs ir vienīgais pasaulē, kura krājums tik pilnīgi raksturo Viduskurzemes vēsturi un kultūru Latvijas un pasaules kontekstā. Lietas krātas vairāk nekā 85 gadus.

Pavisam muzejā ir ap 115 tūkstošiem priekšmetu, kas aptver posmu no akmens laikmeta līdz mūsdienām, bet apskatāms 2800 oriģinālu.

Savāktais ļauj pētīt vēsturi un kultūru, rīkot izstādes un pasākumus, radīt publikācijas. Atvērto krājumu plaši izmanto Latvijas un ārvalstu pētnieki, žurnālisti, studenti, skolēni, novadpētnieki, mākslinieki un citi.

Stāsta Kuldīgas novada muzeja krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle: “Projekts netapa tikai Kuldīgas novadam – orientējāmies ne vien uz Kurzemi, bet arī visu Latviju un uz ārzemju tūristiem. Kuldīgas novada, Viduskurzemes un Latvijas vēsture te tiek apskatīta kopā ar Eiropas un pasaules vēsturi, lai tas būtu interesanti un saprotami gan vietējiem, gan iebraucējiem.

Tādas atvērtā krājuma ekspozīcijas Latvijā vēl nav bijis.

Ir bijuši atklātie krājumi vai telpas, kurās cilvēki var apskatīt konkrētus priekšmetus. Mēs mēģinājām muzeja krājuma virsmērķi – kultūrvēsturisko priekšmetu saglabāšanu – apvienot ar ekspozīcijas izveidi. Doma bija radīt tādu vietu, kurā var iepazīt krājumu un vienlaikus novērtēt kultūras mantojumu. Gribējām, lai iekārtojums ir skaists, viegli uztverams, papildināts ar aprakstiem, paskaidrojumiem, nodrošinot gidu un muzeja pedagogu, ar ko aprunāties.”

Ikreiz var atklāt ko jaunu

Grezno celtni Dzirnavu ielā 30. gados uzbūvējusi Latvijas Banka, lai tajā glabātu naudu un izpildītu bankas operācijas. Šīm vajadzībām tā kalpojusi vairāk nekā 80 gadu.

No 1931. līdz 2017. gadam telpās pārmaiņus darbojušās dažādu banku filiāles. Muzejs te saimnieko kopš 2019. gada.

No nama Pils ielā uz jauno ēku pārvietotas visas kolekcijas. Iekārtotas slēgtas krātuves, būtiski uzlabojot priekšmetu glabāšanas apstākļus, izveidotas telpas krājuma un pētniecības nodaļas darbiniekiem.

Otrajā stāvā – ekspozīcija. “Latvijas, Kurzemes un novada vēsturi var iepazīt arī animācijā un ar digitālā gida palīdzību,” skaidro I. Rozentāle.

“Drukātus tekstus centāmies daudz nelikt, jo visa informācija par krājuma priekšmetiem ir digitālajā gidā, ko esam izveidojuši ne vien tam, lai apmeklētāji mācītos, bet arī tam, lai viņi gūtu pozitīvas emocijas.

Šī ekspozīcija ir vērtīga ar to, ka tajā ir ļoti daudz vēstures slāņu.

Tas nozīmē, ka gidi katru ekskursiju var pielāgot un stāstīt nedaudz citādāk. Tāpat muzeja pedagogs var izstrādāt dažādas programmas. Te var runāt par politiku, par mākslas vēsturi, redzēt tehnikas attīstību. Skolēnu ekskursijām vēstures skolotāji ir lūguši ekspozīciju izmantot arī laika līnijas kontekstā. Šeit var nākt vēl un vēl, jo vienā reizē grūti visu kārtīgi apskatīt. Arī pati, šeit strādājot, katru dienu ieraugu priekšmetos kādu jaunu niansi.”

Katrā telpā savs stāsts

Te var iepazīt pašu ēku, un ekspozīcijas centrālā daļa veltīta banku vēsturei – no to izveides Vidusjūras apgabalā līdz mūsdienām, izceļot Kuldīgas nodaļas darbību, ko papildina stāsts par naudas vēsturi Latvijā.

Visas monētas, naudas zīmes un citi priekšmeti šeit ir tieši no muzeja krājuma. Vienas no pazīstamākajām interjera detaļām, kas daudziem apmeklētājiem palikušas atmiņā, ir bankas operāciju zāles koka letes. Tās šeit atrodas kopš pirmsākumiem.

I. Rozentāle: “Paši priekšmeti stāsta, kā viss ap mums mainījies, kāda bijusi cilvēka vieta šo lietu vidū.

Šeit ir liecības par pirmajiem cilvēkiem, kuri Latvijas teritorijā ienāca pirms 12 500 gadiem, sekodami ziemeļbriežu bariem.

Iedziļinoties akmens cirvju stāstā, var uzzināt par zemkopības pirmsākumiem mūspusē. Vērojot dzelzs un bronzas priekšmetu formas un rotājuma izmaiņas, var gūt ieskatu saimniecības un kultūras attīstībā. Turklāt šīs lietas ir liecinieces kuršu, Baltijas somu, skandināvu un vēlāk Rietumeiropas kristīgās ticības nesēju mijiedarbībai Kurzemē.”

Ekspozīcijas daļā “Tradicionālais dzīvesveids Viduskurzemē” var ielūkoties lauku sētā pirms vairāk nekā simt gadiem, iepazīt darbarīkus, ko cilvēki lietoja zemes apstrādē un mājsaimniecībā, uzzināt, cik prasmīgi bijuši amatnieki.

Goda vieta atvēlēta kuršu ķoniņiem – Livonijas ordeņa lēņavīru pēctečiem, kuri joprojām dzīvo Kuldīgas apkārtnē.

Muzejs lepojas ar plašu etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, kas raksturo laucinieku dzīvesveidu 19. gadsimtā un 20. gadsimta  sākumā. To veido darbarīki, zirglietas, svari un mēri, keramika, mēbeles, apģērbs un citi sadzīves priekšmeti, mūzikas instrumenti.

Šīs liecības vāktas un pētītas kopš muzeja dibināšanas 1935. gadā.

Kolekcija ievērojami papildināta ekspedīcijās 70.–80. gados. Tad daudzu viensētu iemītnieki pārcēlās uz dzīvokļiem kolhozu centrā, kur vajadzības pēc šiem priekšmetiem vairs nebija.

Viena atvērtā krājuma daļa veltīta Kuldīgai, kas šogad iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tur var aplūkot dokumentus, fotogrāfijas, fotonegatīvus un priekšmetus, kas stāsta par pilsētas vēsturi un kultūru.

Kuldīgu neatkārtojamu padara ne vien vēsturiskais ielu plānojums un ēkas, bet arī daudzveidīgi amatnieku darinājumi. Te var iepazīt liecības par kalēju, galdnieku, podnieku un citu meistaru prasmēm, kuras gadsimtu gaitā noteica pilsētai raksturīgos vaibstus.