Ne pirmo gadu pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti” pilsētā sakopj teritorijas. Uz doto brīdi pa visiem trim pilsētas mikrorajoniem mūsu uzkopšanā ir 180 hektāru ar vairāk nekā 100 juridiskām adresēm.

Protams, mēs pavasaros sadarbībā ar Pašvaldības policiju un mūsu darbu vadītājiem apsekojam teritorijas, kas pēc ziemas sniega atklājušas ne visai patīkamu skatu. Virkni adrešu, kas gadu no gada diemžēl atkārtojas, pavasara darbos atkal plānots sakopt. Sakopjamo teritoriju skaitā ir arī tā saucamās nelegālās izgāztuves.

Sāpīgākās vietas Vecliepājas pusē ir ezera piekraste. Jaunliepājā tā ir teritorija Jāņa Asara ielā gar dzelzceļa sliedēm. Šo rajonu apsekojot, atkal pamatīgs daudzums gružu uziets – gan sadzīves atkritumi, gan būvgruži. Karostā sāpīgākā vieta ir šī rajona ziemeļu puse, tā saucamā sestā grupa. Arī tur, apsekojot teritoriju, atkal atklājas ne visai patīkama ainava.

Iespēju robežās, papildus tiešajiem pienākumiem, sakopjam arī teritorijas, kuras tiek apzinātas sadarbībā ar Pašvaldības policiju. Darbs pēcziemas periodā rit pilnā sparā. Jau patlaban mēs ik dienu savācam padsmit kubus gružu. Pavasara periodā ik gadu savācam aptuveni 200 kubikmetrus atkritumu. Šajā skaitā ir arī nelegālo izgāztuvju likvidēšana.

Nav tā, ka mūsu darbs būtu velts. Sakoptā vide tomēr audzina cilvēkus. Ir daudz objektu, kur gružošana vairs neatkārtojas, atkārtoti vairs neveidojas nelegālās izgāztuves.

Tomēr diemžēl joprojām atkritumu apmērs ir ievērojams. Iepriekš nosauktajos objektos nav runa tikai par garāmejot nomestām cigarešu paciņām un plastmasas pudelēm. Izskatās, ka tur cilvēkiem patīk iebraukt ar vieglās automašīnas piekabītēm. Ir gadījumi, kad pat smagās automašīnas kravas kastes saturs tiek izgāzts.

Tas, protams, ir nomaļās pilsētas vietās, kur gan mums pašiem, gan arī Pašvaldības policijai pārkāpumu piefiksēt un vainīgo pie rokas pieķert ir grūti. Cīnāmies ar šiem gružotājiem, kā vien varam, taču joprojām ir atsevišķi objekti, kur veidojas nelegālās izgāztuves.

Šosezon vēl neviens pie rokas nav pieķerts, vismaz man par šādiem gadījumiem nav informācijas. Pēdējais šāds gadījums bija Dunikas ielā, kur kāda bankrotējusi firma bija izgāzusi atkritumus ar visiem dokumentiem, arhīvu tajā skaitā. Patlaban Pašvaldības policija strādā pie tā, lai vainīgais tiktu saukts pie atbildības un sodīts.

Reizēm gadās strādāt kā izmeklētājiem, krāmējoties pa izgāztajiem atkritumiem, lai mēģinātu noskaidrot to īpašnieku. Un tam ir arī rezultāti. Piemēram, aizpērn Peldu ielā, kur vainīgais tika atrasts pēc pirkuma čekiem. Taču rezultāts tika sasniegts – izmācījām, un šajā vietā tagad ir klusu un mierīgi.

Ir brīži, kad rokas nolaižas. Tādēļ gribētu apelēt pie cilvēku godaprāta, jo neviens no malas, svešs jau šīs nelegālās izgāztuves neveido. Domāju, ka arī no cita mikrorajona vai pilsētas šurp nebrauc atkritumus izgāzt. Maz ticams, ka kāds, piemēram, no Durbes vai Grobiņas brauktu šurp uz Namdaru vai Jāņa Asara ielu.

Tā kā atkritumu nodošana ar katru gadu sadārdzinās, ir cilvēki, kas meklē vieglāku un lētāku risinājumu. Un rezultāts tam ir nelegālās izgāztuves.

Savukārt mūsu uzdevums ir tās likvidēt, ko arī darām. Kaut gadu no gada aicinām iedzīvotājus nebūt cūkām un negružot pašiem savā pilsētā. Pavasaros, tuvojoties lielajai talkai, aicinām īpaši intensīvi.

Ceram, ka arī šogad talkai būs liela atsaucība un tādējādi pilsēta tiks padarīta tīrāka un skaistāka. Kaut esmu gandrīz pārliecināts, ka gružotāji jau nu nav tie, kas ņem dalību talkā.

Zigmunds Cīrulis,
Pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” direktors