Pašsaprotami vai izbrīns

Liepājnieku pāris Adriana un Māris vienmēr bija pieraduši, ka, braucot ciemos pie ģimenes draugiem, vienmēr paņēma līdzi kaut ko garšīgu – ābolus, mandarīnus, pīrādziņus, kūku, kādu labu dzērienu.

Taču liels bijis pāra pārsteigums, kad ne visās ģimenēs un tautās tā ir pieņemts.

“Vīra radiniece ir precējusies ar indiešu-kanādiešu tautības vīrieti. Kad viņi bija atbraukuši uz Latviju, piezvanījām, ka apciemosim, iegājām veikalā un nopirkām torti “Cielaviņa” un mājražotāju vīnu. Kad aizbraucām, devām ciemkukuli vīrietim, vīra radiniece tobrīd vēl nebija mājās.

Vīrietim bija liels izbrīns – kāpēc tā?!”

stāsta liepājniece.

Dabūjuši skaidrot, ka tā pieņemts, tradīcija, kad dodas pie citiem uz mājām. Uz to cittautības ciemiņš atbildējis: “Bet jūs esat ciemiņi, mums jau jācienā jūs!” pieredzēto atceras Adriana.

Liepājniece Linda pastāsta, ka kukulī, ciemos ejot, ņem vīnu, sieru, vietējo mājražotāju produkciju. Viņa arī aizved pašas gatavotos ievārījumus un sēņu burciņas, cepumus, kēksiņus.

“Kā nu kuru reizi. Dažreiz eju ar ķirbi. Parasti cenšos noskaidrot, kas namamātei vai namatēvam derētu. Manuprāt, ļoti jauki ir ierasties ar ziediem un kaut ko pašgatavotu.

Piemēram, ja mana māsa atved pašceptu torti, tad – mmmm! Neviens pirktais kārums nestāv blakus!”

saka Nora.

Iveta Novade pastāsta, ka pie saviem draugiem un radiem pilsētā vienmēr dodas ar šādu gardu dāvanu – lauku olas kastītē un no tām uz šķīvja skaisti noformēts pašgatavots biskvīta gardums.

Daina Ozola teic, ka ciemkukuļa lielums, daudzums un izpildījums ir atkarīgs no tā, pie kā iet viesos un kādi nolūki ciemojoties.

Cita liepājniece Linda savus apciemojamos lutina ar pašas ceptiem eklēriem, makarūnu cepumiem vai kādiem citiem gardumiem.

Aizputes pusē dzīvojošā Sarmīte Štrausa atklāj, ka pati visbiežāk ko uzcep – kēksu vai picu. Arī Patricija no Priekules puses atzīst, ka cep raušus un kūkas.

Ciemos braucot, noteikti kaut kas būs no lauku labumiem – mašīnā līdzi tiks ielikti arī konservējumi, ievārījumi.

Ātrie, pašgatavotie ciemkukuļu varianti

“Krīzes ābolkūka”

Skaistumkopšanas speciāliste Inta Salmiņa uzsver, ka “Krīzes ābolkūku” iemācījusies gatavot ģimenei laikā, kad valstī bija ekonomiskā krīze, bet pēcāk šī recepte tiešām kalpojusi kā vienkāršs variants, kā ātri uztaisīt ko garšīgu, kaut kur ejot vai arī uzņemot negaidītus ciemiņus.

“Nomizo vismaz piecus ābolus un smalki sagriež. Vēl vajag nepilnu paciņu sviesta. Glāzi mannas, glāzi miltu, glāzi cukura.

Sausās sastāvdaļas samaisa kopā. Ņem formas trauku (metāla dziļo paplāti vai silikona formu), pusi no sviesta izkārto traukā.

Tad ber kārtas šādi: sausais maisījums–āboli–sausais maisījums utt. Augšā uzliek atlikušo sviestu. Liek cepeškrāsnī un cep 180 grādos 40 minūtes.”

Inta uzsver, ka šis saldais ēdiens garšo labi gan silts, gan arī tad, kad padzisis, kā arī to ir ērti pārvadāt, ja ciemiņi dzīvo kaut kur patālāk.

Maizītes ar paštaisītu smēriņu

Inta arī pačukst, ka rudenī vai ziemā mēdz kā viesis pārsteigt arī ar savām īpašajām maizītēm, kurām pati sagatavo veselīgu smēriņu.

Ideju par to aizguvusi no kādas recepšu lapas “Kurzemes Vārdā”, un tagad draugi pieprasa šo sāļo gardumu katrā reizē, kad viņa kādu apciemo.

“Gatavoju divu veidu – viens ar dillēm, lokiem, otrs ar ķiplokiem. Vajag vienu kārbu 12 vai 18% skābā krējuma vai grieķu jogurta, un paciņu 0,5% jeb vājpiena biezpiena, smalki sagrieztus lociņus, dilles, sāli, mazliet rupja maluma piecgraudu piparu maisījuma.

Visu samaisa kopā un atstāj ledusskapī uz pusstundu, var arī saldētavā (tā būs ātrāk). Tas vajadzīgs, lai visas sastāvdaļas savstarpēji iedarbojas,” vēl vienu recepti izstāsta saimniece.

Tad šo masu smērē uz rupjās vai saldskābās maizes šķēlītēm.

“Virsū var nelikt neko vai arī to, ko parasti liek uz sviestmaizēm, bet vislabāk garšos, ja tie būs ripiņās sagriezti tomāti un gurķi.”

Paštaisīto grauzdiņu jeb “Vīriešu salāti”

Vēl viens ciemkukulis, kas noteikti var doties garā ceļā, ir gatavots pēc īpašas receptes no liepājnieces Olgas Vītolas krājumiem.

“Paštaisīto grauzdiņu salāti, dzirdēts, ka tos dēvē arī par “Vīriešu salātiem”, jo tie iznāk sātīgi un stipri, bet garšo visiem. Pagatavošana, ja ir visi produkti, prasa nepilnu pusstundu,” teic Olga.

“Vajag kukulīti rupjmaizes. Tā jāsagriež kubiņos un uz pannas jāapgrauzdē eļļā. Vajag pāris daiviņas svaiga ķiploka, tās jāizspiež caur spiedi. Visu ber iekšā bļodā un izmaisa, lai ķiploks iesūcas.

Tad sagriež kubiņos aptuveni 300 gramu siera klucīti. Kad grauzdiņi padzisuši, ber klāt sieru un vienu kukurūzas kārbu (bet ne obligāti), iemaisa majonēzi un atstāj uz laiku ievilkties,” recepti izstāsta saimnieciskā sieviete.

Vislabāk salāti garšo, ja tomēr vesti kādā vismaz stundu garā ceļā. Vienīgi uzmanīgi, lai ārā vai mašīnā nav pārāk augsta temperatūra.

Uzziņai

Vai atvestais ciemkukulis ir obligāti jāliek galdā?

• Latvijā ierasts, ka atnesto ciemkukuli liek galdā. Taču, ja tā nenotiek, viesis nedrīkst justies aizskarts.
• Ciemkukulis ir dāvana, un tā ir nama saimnieka brīva izvēle – likt vai nelikt to galdā.
• Viesis arī nedrīkst ķerties pie paša atnestās vīna pudeles atkorķēšanas vai tortes sagriešanas.
• Vienīgais izņēmums – ja tiek rīkots “groziņu” vakars, kur katrs viesis lūgts ierasties ar savu cienastu.

Avots: Ēdamgrāmata, izdevniecība “Dienas žurnāli”