Receptes: Mazā, “stiprā” dzērvene
Rudens ir dzērveņu laiks, un cilvēki šīs ogas labprāt ēd svaigas, kā arī iekļauj ēdienu receptēs. “Dzērvenes ir ļoti veselīgas, jo īpaši – imunitātes stiprināšanai un urīnceļu veselībai. Visvairāk labuma dod svaigas un saldētas,” saka uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane.
Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
Vai ir veselīgi ēst dzērvenes jebkuram un jebkurā daudzumā? “Ogas satur maz kaloriju, daudz šķiedrvielu un antioksidantu, tās ēst ir veselīgi, bet ar mēru,” piekodina A. Baumane.
“Ierobežojumi jāievēro cilvēkiem ar kuņģa čūlu, gastrītu vai augstu skābes līmeni, dzērveņu skābums var kairināt kuņģi.
Ogas var pastiprināt antikoagulantu, piemēram, varfarīna, iedarbību, tā ka jābūt uzmanīgiem, ja lieto šādus medikamentus. Ja apēd ļoti daudz šo ogu, tās var izraisīt caureju vai kuņģa diskomfortu.”
Arī saldinātos dzērveņu produktus – sulas, sukādes – nevar patērēt lielos apjomos, jo satur daudz cukura, kas nav tik veselīgs un veicina lieko svaru vai aptaukošanos.
Šādi pārstrādātas ogas vairāk var ēst cilvēki, kuri ikdienā patērē daudz enerģijas.
Uztura speciāliste iesaka ogas ēst svaigas, tāpēc ka tādās ir visvairāk vitamīnu un antioksidantu. Arī saldētas ir laba izvēle ziemai, jo nezaudē lielu daļu vērtīgo vielu.
Dzērveņu ūdens, nesaldināts morss palīdz urīnceļu veselībai, savukārt pulveris vai kapsulas, kas ir koncentrēta forma, – īpaši labi urīnceļu profilaksei. Retāk pieejamas ir žāvētas bez cukura.
“Dzērvenes ir mazas, bet ļoti spēcīgas ogas – īsts dabas vitamīnu un antioksidantu avots.
Tās stiprina imunitāti, uzlabo urīnceļu un sirds veselību, kā arī palīdz saglabāt ādu jaunu un mirdzošu. Ikdienas uzturā pietiek ar nelielu daudzumu svaigu vai saldētu dzērveņu, lai gūtu lielu labumu visam organismam.”
Receptes
Dzērveņu dzērieni
Dzērveņu ūdens: pāris sauju saspaidītu dzērveņu aplej ar ūdeni, nedaudz pasaldina ar medu – atsvaidzinošs un veselīgs.
Dzērveņu morss bez cukura: vāra dzērvenes, izspiež sulu un atšķaida ar ūdeni; ja gribas saldāku, var izmantot medu vai stēviju. Jāņem vērā, ka medus ir tas pats, kas cukurs, – jālieto ar mēru!
Piedevas sāļiem ēdieniem
Mērces gaļai vai zivij: dzērvenes var pavārīt ar sīpolu un nedaudz medus – dabīga, skābeni salda mērce.
Rīsu vai kuskusa ēdienos: pievieno svaigas vai kaltētas dzērvenes – piešķir patīkamu skābumiņu un interesantu garšas niansi!
Auzu putra ar dzērvenēm, riekstiem un medu
Vāra auzu pārslas pienā vai augu dzērienā, pievieno sauju svaigu vai saldētu dzērveņu. Pasniedz ar valriekstiem un tējkaroti medus.
Spinātu, bumbieru un kazas siera salāti ar dzērvenēm
Nepieciešami svaigi spināti vai rukola, šķēlēs sagriezts bumbieris, kazas siers, rieksti. Pievieno sauju svaigu dzērveņu, pārlej ar olīveļļas un citronu sulas mērci.
Cepta vista ar dzērveņu mērci un pilngraudu rīsiem
Anita Baumane iesaka vistu cept ar rozmarīnu un ķiploku. Mērcei dzērvenes pavāra ar sīpolu, šķipsniņu sāls un medu. Pasniedz ar rīsiem vai kuskusu un tvaicētiem dārzeņiem.
Siera bumbiņas ar riekstiem un dzērvenēm
Traukā samaisa pa pustējkarotei ķiploku pulvera, žāvētas dzērvenes, sasmalcinātas pistācijas un pekanriekstus.
Citā traukā sajauc 200 g krēmsiera, 100 g smalki sarīvēta Čedaras siera, pa šķipsniņai sāls, melno piparu un saldās paprikas pulvera, sauju sasmalcinātu maurloku. Pēc izvēles pielej tējkaroti Vorčesteršīras mērci un saldo čili mērci, ieber trešdaļu sasmalcinātā riekstu-dzērveņu maisījuma.
Sagatavoto siera masu ieliek ledusskapī uz vismaz pusstundu.
Tad no masas veido bumbiņas, kuras bagātīgi apviļā atlikušajā riekstu-dzērveņu maisījumā. Var veidot vienu lielu bumbu, kam uz šķīvja apkārt apliek vai nu krekerus, vai mazas sausmaizītes.
Pannakota ar dzērveņu mērci
Paciņu želatīna pārlej ar aukstu vārītu ūdeni, lai uzbriest. Tikmēr katliņā apmēram 10 minūtes karsē 300 ml saldā krējuma, 150 ml piena, 50 g cukura un paciņu vaniļas cukura.
Visu ielej uzbriedušajā želatīnā un labi samaisa, līdz tas pilnībā izšķīst. Tad masu ielej formiņās un ieliek ledusskapī.
No 250 g dzērveņu un pāris bazilika lapiņām pagatavo mērci. Sablendē šīs sastāvdaļas kopā ar sauju cukura līdz gludai masai.
Mērci uzlej uz šķīvja, kad tur uzlikts no ledusskapja izņemts pannakotas deserts. Var dekorēt ar piparmētru lapiņu.
Dzērveņu smūtijs
Izvēlētajai augļu kombinācijai pievieno sauju dzērveņu. Skābās ogas kopā, piemēram, ar banānu vai kādu citu saldo augli labi līdzsvarojas.
Uzturvērtība
Dzērvenes (ap 100 g svaigu ogu)
- Enerģētiskā vērtība – ap 46 kcal.
- Ogļhidrāti – ap 12 g, pārsvarā dabīgie cukuri un šķiedrvielas.
- Šķiedrvielas – 4–5 g.
- C vitamīns – ap 20% no dienas normas.
- Minerālvielas: kālijs, mangāns, varš.
- Antioksidanti: īpaši polifenoli, kas kavē baktēriju “piestiprināšanos” urīnceļu sieniņām (tādēļ dzērvenes bieži iesaka urīnceļu veselībai). Antioksidanti palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem – palēnina ādas novecošanos, samazina grumbu veidošanos.
Bērnības garša
Miltaini āboli un kaltētas mencas
Lelde Jagmina, Nīcas kultūrtelpas novadpētniece:
– Esmu dzimusi un augusi Otaņķu pagasta Banažgalā un Rudē. Bērnudārzu neapmeklēju un dienas, kamēr mamma darbā, vadīju pie Alvīnstantes un Miķeļonkuļa, un pie Pļavmalu omes un opja.
Alvīnei vienmēr bija sagatavota atdzesēta tumīga rubīnsarkana asinszāļu tēja. Savukārt Miķeļonkulis ar savu atvāžamo nazi, brūni marmorīgā spalā, mizoja un ēda dārza miltainos ābolus. Cienāja arī mani.
Sev zināmos īpašos vakaros viņš aizgāja līdz kambarim, kur no kāda krāna ietecināja kausā alu un klāt varēja piekost vai, drīzāk, zelēt paša saulē kaltētās mencas.
To garšu nevar aizmirst tāpat kā pirmo apelsīnu kādā parastā dienā, ko kāds kaut kur dabūjis un pārvedis mājās. Nekas tam nelīdzinās.
Visu bērnību centīgi izvairījos no sīpoliem, zināju visus lielo trikus un paņēmienus, kādus jau nu izmanto, lai mazais kaut ko apēd.
Kad neilgi pēc kāzām ar vīru cepām kartupeļus, sapratu, ka Pļavmalu omammas sīki sagrieztie ceptie kartupeļi garšo tik labi, jo tur ir klāt sīpoli.

Un tad jau vēl Pļavmalu opaps, kurš vienmēr bija gatavs palīdzēt “nogodēt” kādu omes mīlestības pārkrautu šķīvi savā māgā.
Garšas atmiņā ir manu māju, “Vēķaušu”, omammas Alīdas ceptā saldskābmaize, drānu siers, bullīšu rausis – jaunpiena sacepums, svaigs rūgušpiens… Maizi viņa cep joprojām, 92 gados, tikai mīca mans brālis Ainars.
Un mammas pufīgās pankūkas, kas debešķīgi sader ar viņas pašas zemeņu ievārījumu ar lielām ogām.