Maldīgi priekšstati varētu likt domāt, ka cilvēkiem, kas neēd gaļu, kaut kā varētu trūkt, ka viņi pārtiek tikai no augu lapām un veikalos iepirkšanās iespējas ir limitētas.

Taču tā nemaz nav, jo arī veģetāras maltītes mēdz būt interesantas, izsmalcinātas un gardas.

Anna Audare, kas jau daudzus gadus ir veģetāriete, pastāsta, ka jau bērnībā nemaz tik ļoti nemīlēja ēst gaļu, tāpēc lielas izmaiņas savā ikdienas dzīvē nejuta.

Viņas ēdienkarte krietni lielākas pārmaiņas piedzīvoja vien tad, kad studiju laikā kļuva par vegāni.

“Bet tad pienāca mana darba prakse Parīzē, un tur bija tik daudzi dažādi sieri, deserti un citi gardumi, piemēram, sviesta kruasāni, kurus tomēr ļoti gribēju nogaršot.

Turklāt Parīzē vegāna dzīvesstils ir dārgs.”

Anna neslēpj, ka, izvēloties šādi dzīvot, ir daudz jāplāno un reizēm uzturu ietekmē tieši pieejamais budžets, sevišķi dzīvojot ārzemēs.

Uzaugusi ģimenē, kur ēd gaļu un kas to ēd joprojām, taču vecāki vienmēr bijuši ļoti pretimnākoši un labprāt arī paši uzturā gaļu lietojuši mazāk.

“Bet būt veģetārietei noteikti ir vieglāk nekā vegānei, jo mēs ēdam arī sieru, olas un citus dzīvnieku izcelsmes produktus – visu, izņemot pašu gaļu. Vegāniem jau ir nedaudz grūtāk.

Bet esmu pamanījusi aizvien vairāk recepšu arī vegāniem, tajā skaitā arī desertus.”

Pašai virtuvē patīk eksperimentēt, izmēģināt ko jaunu. Jauniete pajoko, ka viņu piesaista ne tikai tas, ka veģetāri ēdieni mēdz būt veselīgāki, bet arī tas, ka šīs maltītes ir krāsainas un interesantas.

“Iedvesmu receptēm smeļos gan tiktokā, gan jūtūbē, citreiz papētu kādas recepšu grāmatas. Sociālajos medijos sekoju arī citiem vegāniem un veģetāriešiem. Biežāk tomēr kaut ko, kas mani uzrunā, sanāk ieraudzīt tieši tur.”

Recepšu grāmatas parasti izmanto, ja gatavo kopā ar vecākiem, jo visa ģimene virtuvē darbojas labprāt un ar aizrautību.

“Mammai ir arī visādas vecas grāmatas, kur šad tad arī kādas interesantas veģetārās receptes var atrast.”

Liels pluss tagad esot tas, ka praktiski visās ēdināšanas iestādēs var atrast kaut ko veģetāru vai vegānisku, un, ja ne – tad daudz varot sarunāt ar vietas darbiniekiem, priecājas jauniete.

“Tāpat kafejnīcās tagad pieejams arī augu piens. Un nu jau pat daudzos veikalos ir speciāli plaukti un vitrīnas, kur var iegādāties šim dzīvesstilam atbilstošus produktus.”

Receptes

Veģetārie tortiljas trīsstūrīši

Viens no Annas mīļākajiem ēdieniem ir veģetārie tortiljas trīsstūrīši, kurus parasti varot pagatavot vien pāris minūšu laikā.

Jauniete uzsver, ka dažkārt gatavošanas laiks ir ļoti svarīgs faktors, lai izvēlētos maltīti, jo nevienam nepatīkot pavadīt daudz laika pie plīts, ja visa diena pavadīta skolā vai darbā.

“Vajadzēs tortilju, krēmsieru, avakado, pesto, ķiršu tomātus un salātus. Var izmantot vai nu parastās salātu lapas, vai nopirkt gatavos salātu miksus.

Es parasti visu sagatavoju, pirms sāku kārtot tortiljā. Atsevišķi sagriežu tomātus un avokado. Tad ņemu vienu tortilju un tajā veicu iegriezumu no vidus līdz vienai malai – tā, lai to pēc tam var salocīt trīsstūrītī.

Pēc tam vizuāli sadalu tortilju četrās daļās. Vienā ceturtdaļā lieku tomātus, otrā avakado, trešā salātus un ceturtajā iesmērēju krēmsieru kopā ar pesto.

Parasti dārzeņiem uzberu arī nedaudz sāls un piparu, bet, ja ļoti grib, var pielikt vēl kādu garšvielu. Pēc tam tortilju saloka, uz pannas uzlej nedaudz eļļas un apcep no abām pusēm, kamēr tā kļūst kraukšķīga,” viņa dalās ar recepti.

Pats labākais esot tas, ka tortiljā var likt iekšā visu, ko katrs pats vēlas, – gurķus, jebkāda veida sieru, tofu, sīpolus vai jebko citu.

Vasaras salāti

“Ir vieni veģetārie salāti, kurus es laikam varētu ēst katru dienu, jo tie ir ļoti ātri un viegli pagatavojami un, manuprāt, arī svaigi, viegli un, ja varētu teikt, atsvaidzinoši vasarā, kad laukā ir pārāk karsts, lai stāvētu pie plīts.”

Anna iesaka sagatavot palielu bļodu, lai visu būtu pēc iespēja ērtāk samaisīt. Tad viņa tajā samet salātu miksu vai salātu lapas, pievieno sagrieztus gurķus, sarkano papriku un tomātus.

“Man patīk pievienot arī kubiciņos sagrieztu avokado. Klāt lieku fetas sieru un melnās olīvas. Salātus apleju ar citronu sulu, olīveļļu, pieberu sāli un piparus. Citreiz tiešām jāpriecājas, ka kaut kas tik viegli pagatavojams ir arī garšīgs,” sajūsminās liepājniece.

Krēmīgā pasta ar sēnēm

“Man šķiet, ka izmantot var jebkuru pastu, bet, kad gatavoju sev, parasti dodu priekšroku garajai pastai. Protams, vajadzēs arī sēnes. Es izmantoju šampinjonus. Vēl vajadzēs saldo krējumu, parmezāna sieru, sviestu, pētersīļus un ķiploku.”

No sākuma uzliek vārīties pastu. Kamēr tā gatavojas, sviestā un olīveļļā apcep sēnes, līdz tās zeltaini brūnas. Sēnēm pievieno ķiploku, saldo krējumu, sāli un piparus.

Garša gan nav limitēta pie šīm divām garšvielām, un katrs var izvēlēties tās, kas pašam vislabāk garšo, iedrošina Anna.

“Sēņu mērcē bagātīgi lieku klāt arī sieru. Man šķiet, ka viss ir garšīgāks, ja klāt ir daudz siera!” viņa smej.

“Kādreiz, man šķiet, šķīvī mēdza vispirms ielikt pastu un tad virsū mērci. Bet tagad, spriežot pēc visa, ko redzu sociālajos medijos, pastu pirms tam iemaisa mērcē. Atšķirību var sagaršot, jo katrs makarons ir ar mērci. Pēc tam savai porcijai pa virsu pārberu vēl nedaudz siera un pētersīļu. Tā pasta sanāk tiešām garšīga un krēmīga. Parasti sajūtos gluži kā Itālijā!”

Interesanti

Mīti un fakti par veģetārismu

Mīts. Veģetāriešiem un vegāniem ir grūti nodrošināt ar uzturu nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu.

Fakts. Priekšstats, ka gaļa ir gluži kā sinonīms olbaltumvielām, bieži neļauj ieraudzīt citus vērtīgus olbaltumvielu avotus.

Veselīga uztura ēdienkartē iederas dažādi augu izcelsmes olbaltumvielu produkti: pupas, zirņi, lēcas un sojas produkti no pākšaugu grupas, pilngraudu produkti, rieksti, sēklas.

Pārdomāti plānojot veģetāras maltītes, nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu viegli var uzņemt ar uzturu, iegūstot vēl papildu labumu veselībai – augu valsts olbaltumvielu produktos parasti ir vairāk šķiedrvielu un mazāk piesātināto tauku.

Mīts. Lai veidotos stipri kauli, uzturā jābūt piena produktiem.

Fakts. Piena produkti nav vienīgais kalcija avots, kas varētu nodrošināt stipru kaulu augšanu. Kaulu veselībai nozīmīgs ir gan kalcijs, gan D vitamīns, gan arī olbaltumvielas.

Katrs no šiem elementiem ir sastopams arī augu valsts produktos – gan zaļajos lapu dārzeņos, gan bagātinātos produktos, piemēram, sojas pienā.

Mīts. Sojas lietošana uzturā palielina krūts vēža attīstības risku.

Fakts. Sojas produktu iekļaušana uzturā ir vienkāršs veids, kā nodrošināt gan organismam vajadzīgo olbaltumvielu, gan kalcija daudzumu.

Vairākas vēža izpētes organizācijas pasaulē apgalvo, ka mērenai sojas produktu lietošanai ikdienā (1–2 porcijas dienā) nav pierādīta ne vēzi aizkavējoša, ne veicinoša ietekme.

Mīts. Veģetārs uzturs nav piemērots grūtniecēm, bērniem un sportistiem.

Fakts. Labi plānots veģetārs vai vegānisks uzturs var nodrošināt visas nepieciešamās uzturvielas visos cilvēka dzīves posmos – gan sievietēm grūtniecības laikā un barojot ar krūti, gan bērniem, gan sportistiem.

Tas iespējams, ja pietiekami tiek uzņemtas visas vajadzīgās uzturvielas, arī tās, kuras konkrētajai cilvēku grupai nepieciešamas lielākā daudzumā.

Mīts. Veģetārs nozīmē veselīgs.

Fakts. Uzraksts “veģetārs” vai “vegāns” uz produkta etiķetes automātiski nenozīmē veselīgumu.

Cepumi un saldinātas graudaugu pārslas, kas paredzētas veģetāriešiem, var saturēt daudz pievienotā cukura un neveselīgu tauku.

Arī tādi rūpnieciski pārstrādāti produkti kā veģetāri burgeri var nebūt veselīgāki par saviem dzīvnieku izcelsmes līdziniekiem.

Labākais veids, kā novērtēt produkta veselīgumu, ir izprast tā sastāvu.

Mīts. Veģetāriešiem ir ierobežota ēdienu izvēle.

Fakts. Parasti veģetāriešiem ir pat plašāka ēdienu izvēle nekā visēdājiem, jo gandrīz katram ēdienam ir iespējama arī veģetāra versija – picai, burgeram, sautējumam, pastētei.

Turklāt veģetāriešiem ir iespēja atklāt un iekļaut uzturā daudzu pazīstamu produktu dažādās variācijas – visdažādākos graudaugus, dažādas pupiņu šķirnes, lēcas, zirņus, kuri visbiežāk netiek pietiekami novērtēti un iekļauti visēdāju uzturā.

Avots: arsts.lv