“Tas ir stereotips, ka diabēts jeb tā saucamā cukurslimība ir tikai veciem cilvēkiem vai tiem, kuri ēduši daudz saldumu,” mītus atšķetina Agija Kudrēviča. Liepājas Diabēta biedrības vadītāja pati caur savu personisko pieredzi saprot, ko nozīmē šī diagnoze. “Mums nav lielu finanšu resursu, tāpēc pārsvarā meklējam lektorus, kas gatavi runāt bez maksas. Ir arī kabinets, kur cilvēki var nākt uz konsultācijām, lai uzzinātu, kā ar šo diagnozi sadzīvot, ko nozīmē skaitīt maizes vienības un kā sevi kontrolēt,” ar biedrības darbu iepazīstina A. Kudrēviča.

Kas saslimst ar diabētu?

“Man bija 25 gadi. Nemūžam nebūtu iedomājusies, ka man ir diabēts. Tas viss aizsākās liela stresa dēļ, tā vismaz man toreiz skaidroja dakteris,” atceras Agija. Diemžēl ar pirmā tipa diabētu var arī piedzimt, kā arī tas var rasties ļoti agrā bērnībā. Iemesli tam ir dažādi, par hronisko vielmaiņas slimību skaidro sieviete.

Otrā tipa diabētu parasti iegūst dzīves laikā. Tas var rasties no aptaukošanās, no asinsspiediena problēmām, no nepareizas aizkuņģa dziedzera darbības. “Tāpēc arī šis ir vairāk padzīvojušo cilvēku gadījums, jaunajiem pārsvarā ir pirmais tips,” Agija paskaidro. Pirmie simptomi, pēc kuru parādīšanās viņa noteikti iesaka pārbaudīties, ir pastiprināta svīšana, slāpes un svara zaudēšana.

Ja pirmā tipa diabēta pacienti ir vairāk ar samazinātu ķermeņa masu, tad otrā tipa pacienti riskē iekļauties pretējā svara kategorijā – ar paaugstinātu ķermeņa masu. Kaut arī otrā tipa diabēts ir vieglāka stadija par pirmo, tomēr ir kāds būtisks mīnuss – to grūti atpazīt. “Otrajam tipam nav izteiktu simptomu. Cilvēks var daudzus gadus nostaigāt ar šo slimību un nesaprast, kas ar viņu ir. Tāpēc būtiski ir pašam veikt ikgadējās profilaktiskās pārbaudes,” A. Kudrēviča norāda.

Pirmā tipa diabēta pacienti injicē sev insulīnu ikreiz pirms ēšanas, bet papildus nelieto nekādas tabletes. Otrā tipa diabēts ir mazliet vieglākā stadijā, kad neinjicē, bet lieto medikamentus iekšķīgi. Ļoti reti ir gadījumi, kad jālieto kombinēta ārstēšana. Tas notiek gadījumos, kad no otrā tipa lēnām sāk jau pāraugt pirmā tipa diabētā.

Kontrole pāri visam

“Principā es teiktu, ka kontrole ir atslēgas vārds tam, lai ar diabētu sadzīvotu labi. Cilvēka veselības stāvoklis lielākoties būs atkarīgs tieši no pareizas kontroles,” skaidro Agija. Viņa atceras, ka laikā, kad viņai konstatēta šī diagnoze, nebija tādu ierīču, kas ļautu kontrolēt savu cukura līmeni asinīs tik viegli, kā tas ir tagad.

Pirmā un otrā tipa diabēta slimnieku dzīvesveids arī krasi atšķiras. Pirmā tipa diabēta pacientiem ir regulāri jākontrolē savs cukura līmenis asinīs un jāinjicē insulīns. “Tā ir milzīga disciplīna.” Injicēt izklausās briesmīgāk, nekā ir patiesībā. “Tagad ir ļoti viegli. Man ir insulīna špricīte, kas atgādina biroja marķieri. To var paveikt pat bērns, tas tiešām nav nedz sarežģīti, nedz sāpīgi, kā varētu likties,” Agija pastāsta.

Jebkura fiziskā aktivitāte cilvēka organismā samazina cukura līmeni, tāpēc var sākties hipoglikēmija. “Tas nav patīkami – var sākties pat drudzis, tāda kā raustīšanās, pastiprināta svīšana.” Tādos gadījumos noteikti labāk ir kaut ko apēst. Diabēta pacienti paši regulāri pārbauda savu asins sastāvu. Tas ir vienkārši, testa aparātiņus var sev nēsāt līdzi, tāpat kā injekcijas šļirci.

Ja kopš pēdējās ēdienreizes pagājušas vismaz astoņas stundas, tad glikozes līmenim asinīs jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un dzimuma normāli jābūt 3,3–5,5 mmol/l. Savukārt jebkurā citā diennakts laikā, arī pēc sātīgas maltītes, tas nedrīkst pārsniegt 7,8 mmol/l. Ja tukšā dūšā cukura līmenis ir virs 11,1 mmol/l, tas liecina jau par cukura diabētu. Ja atkārtotās analīzēs tukšā dūšā glikozes līmenis pārsniedz 7 mmol/l, arī tad var aizdomāties par diabētu.

Moderna, bet dārga tehnika

Diabētiķiem mūsdienās pieejamas dažādas ierīces cukura līmeņa kontrolei un injekcijas process ir maksimāli atvieglots. Ir aparāts, ar ko var injicēt insulīna devu rokā, lai tā pamazām darbojas divas nedēļas. Vispiemērotākais tas ir tieši mazuļiem, lai nav bieži jādur. “Es pati to izmantoju ceļojumos, kad nav ikdienišķi apstākļi, jo tas nav lēts prieks, lai lietotu ikdienā, mēnesī izmaksā ap 130 eiro,” A. Kudrēviča nosaka. Un piekodina, ka arī pārdozēt insulīnu nekādā gadījumā nedrīkst, jo tad var sākties diabētiskā koma.

“Palikt stāvoklī un bez bažām iznēsāt bērniņu, protams, ir nedaudz sarežģītāk nekā veselām sievietēm, taču tas ir iespējams,” Diabēta biedrības vadītāja uzsver vēlreiz par lielu pašdisciplīnu, grūtniecēm ar šo diagnozi tā ir dubultsvarīga. “Ir vēl tāda laba un ērta ierīce kā insulīna pumpītis. Valsts arī daļēji kompensē šo ierīci diabēta slimniekiem. Tā ir līdzīga jostai, pie kuras piestiprināta kastīte ar katetru,” Agija saka.

Jāpalīdz sev pašam

Vislielākais risks cukura diabēta slimniekiem ir tādas blaknes kā pasliktināta redze, pasliktināta nieru darbība. Pacientiem ir apmaksāts podologa pakalpojums, jo pēdas ir īpaši kopjamas. “Nevaram apmeklēt parastos pedikīra salonus, jo slapjā pēdu apkope nav atļauta. Cukura diabēta pacientiem ir nepieciešama tikai sausā pēdu apkope.”

Divas reizes gadā ir jāpārbauda redze, kā arī jāveic pēdu pārbaude, ko sauc par neirometriju. Slimniekiem arī ieteicams paralēli lietot vitamīnus imūnsistēmas uzlabošanai, jo šī slimība pavājina imūno sistēmu. Ir pieejami vitamīnu kompleksi, kas paredzēti tieši diabēta pacientiem. Papildu bāze visiem vitamīniem ir hroms. “Hroms ir kā atslēdziņa, kas atslēdz insulīna šūnas.”

“Diabēts – tas ir dzīvesveids. Jāmaina paradumi, lai pilnvērtīgi dzīvotu. Ja otrā tipa diabēta pacienti vairāk vai mazāk atkarīgi no insulīna devas, tad otrā tipa – paši sev daudz ko vēl var mainīt – veselīgs dzīvesveids var palīdzēt tikt galā ar slimības simptomiem,” saka Agija.

Drīkst arī saldumus

Neesot tā, ka diabēta pacients nedrīkstot ēst neko saldu. “Vienkārši ir jāseko līdzi un jāskaita. Ja pareizi proti sarēķināt maizes vienības (ogļhidrātus), ko pie mums biedrībā arī var apgūt, tad var ēst jebko. Piemēram, ja apēd divus kartupeļus, nevari pa virsu ēst kūku. Svētku dienās, kad cilvēki parasti mēdz apēst vairāk, tad papildus ikdienas normai, jāpiešpricē vēl insulīns. Bet tā nevar darīt pārāk bieži, jo organismam izjauks ritmu,” Agija paskaidro.

Diabēta pacientiem jāseko līdzi pārtikai, kas satur jebkura veida cieti, piemēram, maize, kartupeļi, pākšaugi, rīsi. Ar alkohola lietošanu arī jābūt uzmanīgiem – tie nevar būt saldi dzērieni. “Var iemalkot sauso vīnu. Nekādā gadījumā nevar dzert saldos liķierīšus. Stipro dzērienu cienītājiem ir jāapzinās, ka alkohols cukura līmeni asinīs nodzen. Arī kādu sulas glāzi kādreiz drīkst izdzert, bet jāsaprot, ko vēl esi ēdis. “Pirms sportiskām aktivitātēm es pat ieteiktu kādu suliņu izdzert, jo fiziska slodze samazina cukura līmeni asinīs.” Vesela cilvēka organisms spēj apstrādāt arī cukuru, bet cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar aizkuņģa dziedzeri, labāk saldumus daudz neēst, jo tas var veicināt saslimstību ar cukura diabētu.

“Tas, ka no saldumu ēšanas var rasties cukura diabēts, ir mīts, bet daļēji tas attiecas uz otro tipu,” skaidro Agija, piebilstot, ka otrā tipa diabēta slimniekiem ēdienkarte ir ļoti svarīga. Pacientiem īpaši jāizvairās no taukainiem un trekniem produktiem, nekādā gadījumā nevajadzētu ēst smalkmaizītes. “Šķiedrvielas abiem saslimstības tipiem ir nepieciešamas. Būtiski ir neuzņemt papildu ķermeņa masu, jo tas savukārt ietekmē asinsspiedienu. Tāpēc otrā tipa pacientiem daudz svarīgāk ir ieturēt diētu un nodarbināt sevi fiziski.       

UZZIŅAI

• 1. tipa diabēta gadījumā visbiežākās pazīmes ir bieža urinācija, nepārvaramas slāpes, sausa mute, liels nogurums, bada sajūta, nervozitāte, svara zudums.
• Ar 2. tipa diabētu visbiežāk saslimst cilvēki pēc 40 gadu vecuma, un no visiem diabēta pacientiem ar 2. tipa diabētu slimo 85 līdz 90 procentiem. 2. tipa diabēts visbiežāk ir neveselīga dzīvesveida sekas kopā ar nelabvēlīgu iedzimtību, tādēļ to arī ārstēt, paši slimības sākumā, var ar veselīga uztura, regulāra ēšanas režīma un piemērotas fiziskās aktivitātes palīdzību. Nepieciešamības gadījumā papildus jālieto medikamenti, kas samazina cukura līmeni asinīs, dažkārt nepieciešamas arī insulīna injekcijas.
• Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) daudzums asinīs. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai.
• Ik dienas nepieciešams aptuveni 0,3 līdz 0,5 vienības insulīna uz svara kilogramu. Apmēram puse no nepieciešamā daudzuma izdalās nepārtraukti visu diennakti, lai nodrošinātu šūnas ar enerģiju starp ēdienreizēm un naktī. Pēc ēšanas īslaicīgi izdalās pārējais, lai papildinātu organisma enerģijas rezerves aknās un muskuļos. 

Pakalpojumi Liepājas Diabēta biedrībā:

•  konsultācijas par diabēta slimību,
•  uztura apmācība,
•  ārstnieciskā vingrošana,
•  nūjošana,
•  cukura un holesterīna līmeņa asinīs noteikšana.

Kā veic asins analīzes, lai noteiktu glikozes līmeni asinīs?

No rīta neko nedrīkst ēst, laboratorijā cilvēkam tukšā dūšā paņem asins analīzi un iedod izdzert konkrētas koncentrācijas cukurūdeni. Pēc divām stundām atkal no vēnas jānodod asinis analīzei, lai noteiktu glikozes līmeni. Atkarībā no tā, cik ļoti cukurs asinīs pēc slodzes ir paaugstinājies, var izvērtēt, cik izteikti ir cukura vielmaiņas traucējumi.

Avots: diabets.lv, capitalclinicriga.lv, “Benu aptieka”