Dejotājiem pirms treniņa vai uzstāšanās bieži iesaka uzņemt olbaltumvielas (gaļa, zivis, olas, biezpiens u.c. produkti) un ogļhidrātus (maize, kukurūzas pārslas, makaroni, rīsi, kartupeļi utt.), lai apgādātu muskuļus un smadzenes ar enerģiju.

Ne velti tautas ticējums vēsta, ka, piemēram, kāzās jāēd daudz rupjmaizes vai siļķe un tad būs liela dancošana.

“Saviem dejotājiem neiesaku ēst aptuveni stundu pirms treniņa vai starta, kad notiek gatavošanās un ir liels uztraukums.

Pēc tam, kad viss izdarīts, droši var iet un kārtīgi paēst. Dejotājiem vienmēr iesaku arī ieturēt kārtīgas brokastis, lai ir spēks un enerģija.

Mieloties ar čipsiem un līdzīgiem našķiem neļauju, rosinu tomēr pieturēties pie pareiza uztura. Taču, ja ir situācijas, kad cukura līmeni ātri vajag dabūt augšā, tad var apēst arī kādu enerģijas batoniņu,” stāsta deju studijas “Extra” vadītāja Dina Bruže.

Viņa pati smej, ka ir visēdāja – nav tāda ēdiena, kas neietu pie sirds, un viņa labprāt pagaršo arī ko jaunu.

“Kad ir laiks, ēdienu mājās gatavoju pati.

Ģimenei ļoti garšo manis gatavotā lazanja, bet vīrs iecienījis desertu “Peldošās salas”, ko viņam savulaik gatavojusi mamma. Arī es šo desertu gatavoju pēc vīramātes receptes.”

Tautas deju dancotājiem nav jāpieturas pie diētas, ja vien nav mērķa sekot līdzi savam svaram, pauž vidējās paaudzes deju kolektīva “Vaduguns” vadītāja Kristīne Jaunbrūna.

“Jāēd tas, kas dod enerģiju, – lai būtu spēka! Sportisti, piemēram, bieži iecienījuši makaronus. Arī dejotāji enerģijas ieguvei var ēst makaronus ar sieru, dārzeņus u.c.

Taču divas stundas pirms dejošanas ēst nedrīkst, lai vēders nav piepildīts un ir viegluma sajūta.”

Taujāta, kas ir viņas mīļākais ēdiens, K. Jaunbrūna atbild, ka viņai garšo viss kaut kas. “Dārzenīši, arī gaļa, jo neesmu veģetāriete. Katrā ziņā man patīk, ja pie ēdiena klāt ir arī kādi salātiņi.”

Vienu īpašu ēdienu viņa gan atturas izcelt, skaidrojot, ka vairāk gatavojot pēc sajūtām, nevis receptēm.

“Kaut ko izfantazēju un tad to mēģinu realizēt, taču recepti nepierakstu. Kā dejām, tā arī ēdienam pieeju radoši.”

Liepājas sporta deju centra “Lesto” vadītājs Raivo Letapurs, kurš trenē mazos bērnus, saka: “Mums īpaši ierobežojumi ēšanā nav. Reizēm bērni pēc skolas atnāk uz treniņu pusstundu agrāk, attaisa savu ēdienu kārbiņu un apēd maizīti.

Es viņus tik ļoti nedresēju, viņi taču nav mākslas vingrotāji!

Lielajiem gan jāievēro nosacījums pāris stundas pirms treniņiem, kad ir lielāka slodze, neēst, lai vēderā nemētājas nekā lieka. Arī pēc treniņa ar ēšanu nedaudz jāiepauzē.

Ja kādam zēnam vai meitenei kāds kilograms jādabū nost, tad parasti konsultējamies ar speciālistu, kas viņiem sastāda ēdienkarti.”

Arī pats savulaik, dejojot sporta dejas, nekādiem striktiem ierobežojumiem nav sekojis, vien nav ēdis pirms treniņiem.

“Tajā laikā nekādu enerģijas batoniņu nebija – pauzītēs ieturējos ar mazām uzkodiņām,” viņš atceras.

Raivo mājās ēdienu gatavojot reti.

“Kad gaidāmi ciemiņi, pagatavoju kādu sautējumu vai uzcepu steiku,”

viņš saka.

Steiku viņš labprātāk gatavo ārā – uz grila čuguna pannā. Gaļu pirms tam nemarinē, vien apber ar sāli un pipariem. Steiku pasniedz kopā ar dārzeņiem, kas sautēti folijā uz grila.

Receptes

Peldošās salas

Šī ir Dinas Bružes vīramātes recepte, kuras pagatavošanai vajadzēs 4 glāzes piena, 4 olas, cukuru, vaniļas cukuru un šķipsniņu sāls.

Olas dzeltenumu atdala no baltuma. Baltumam pievieno 2 ēdamkarotes cukura un šķipsniņu sāls. Olas dzeltenumam pievieno 4 ēdamkarotes cukura un paciņu vaniļas cukura.

Olas baltumu saputo stingrās putās, pēc tam atsevišķi saputo arī dzelteno masu.

Saputotās olas baltuma putas ar karoti liek katlā ar karsto pienu, kas vārās uz maza uguns. Putas jāapvāra no abām pusēm – kad piens ar putu gabaliem sāk celties, noņem no uguns, putas apgriež un uzliek atpakaļ uz uguns, kad atkal piens paceļas, putas ņem ārā un liek nākamās.

Pienam, kurā vārītas putas, lēnām maisot, lej klāt olas dzeltenuma masu. Karsē uz mazas uguns (masu noteikti nedrīkst uzvārīt, citādi to saraus kunkuļos), un, kad “salas” sāk biezēt, deserts ir gatavs.

Lēcu makaroni ar tunci

Vajadzēs 300 g lēcu makaronu, 200 g tunča savā sulā, 1–2 ķiploka daiviņas, 300 g sasmalcinātu tomātu savā sulā, 1 papriku, 100 g rīvēta siera, olīveļļu cepšanai, svaigu baziliku dekorēšanai, sāls, piparus, oregano pēc garšas.

Novāra lēcu makaronus atbilstoši gatavošanas instrukcijai uz iepakojuma.

Eļļā uz pannas apcep sasmalcinātu ķiploku, pievieno tunci un apcep aptuveni 5 minūtes. Pievieno tomātus savā sulā, smalki sagrieztu papriku, garšvielas un sautē aptuveni 10–15 minūtes.

Pievieno makaronus un rīvētu sieru. Ēdienu noņem no uguns un atstāj uz vēl 10–15 minūtēm.

Pasniedzot dekorē ar svaigām bazilika lapiņām.

Steiks uz grila ar svaigiem salātiem

Būs nepieciešams liellopu gaļas “Rib Eye” steika gabals, zaļie salāti, sāls, pipari, balzametiķis, olīveļļa.

Uzsilda grilu. Kamēr grils uzkarst, steika abas puses apber ar sāli un pipariem. Liek steiku uz grila un gatavo to augstā temperatūrā (ap 220 grādiem) 2 minūtes no katras puses.

Kamēr gaļa grilējas, pagatavo zaļos salātus. No iepakojuma izņem salātlapas un novieto lēzenā traukā, pārlejot ar balzametiķi, olīveļļu, pārber nedaudz sāls.

Kad steiks gatavs, servē to uz šķīvja kopā ar pagatavotajiem zaļajiem salātiem. 

Uzziņai

Pieci superprodukti

Dejotājiem ieteicams uzņemt vismaz 4 porcijas dārzeņu un 2–3 porcijas augļu dienā. Centies ikdienā ēst augļus un dārzeņus dažādās krāsās un nebaidies pamēģināt ko jaunu.

Kalē jeb lapu kāposts. Tajā ir liels luteīna, beta karotīna, K vitamīna, kalcija, dzelzs, folātu un C vitamīna daudzums. Kalē ir bagāts ar fitoelementiem, kas cīnās pret vēzi.

Šo dārzeni var baudīt salātos, zupās vai vienkārši sautētu ar dārzeņu buljonu un ķiplokiem.

Ābols. Viegla un veselīga uzkoda. Ābolos ir maz kaloriju, bet daudz šķiedrvielu, C vitamīna un antioksidantu.

Ābolu un vīnogu tumši sarkanās mizas satur polifenolus, kuriem ir pierādīta aizsargājoša iedarbība pret oksidatīvo stresu.

Dejotāji un citi sportisti, kuri stundām ilgi nodarbina savu ķermeni, rada lielāku oksidatīvo stresu organismā. Tas var ietekmēt atveseļošanos – jo vairāk antioksidantu ēdat, jo labāk varēsiet atgūties no nogurdinošiem mēģinājumiem un uzstāšanās.

Brokoļi. Par super pārtiku tiek uzskatīti, pateicoties augstajam vitamīnu, minerālvielu un sēru saturošo fitouzturvielu līmenim. Brokoļu kāti ir bagāti ar kalciju.

Daži pētījumi liecina, ka, sasmalcinot brokoļus un ļaujot tiem nedaudz nostāvēties pirms gatavošanas, iespējams aktivizēt fermentu, kas pārveido veselīgās vielas to aktīvākajā formā.

Burkāni. Visi oranžie un dzeltenie dārzeņi un augļi ir bagāti ar beta karotīnu – A vitamīna paveidu. Tas ir labs gan ādai, gan redzei.

Cilvēkiem, kuri uzņem pietiekami daudz A vitamīna, novērots mazāks inficēšanās risks un stiprāka imūnsistēma.

Dejošana nepieļauj slimības dienas, tāpēc pārtika, kas bagāta ar A un C vitamīniem, var palīdzēt izvairīties no saslimšanām.

Tomēr šo vitamīnu lietošana lielās devās uztura bagātinātāju veidā var būt kaitīga. Dabā atrodami ideāli sabalansēti daudzumi – īstajos pārtikas produktos.

Mellenes. Bagātas ar pretvēža un imūnsistēmu stiprinošiem antocianīniem (flavonoīdu veids). Ar flavonoīdiem bagāti produkti, piemēram, mellenes, var uzlabot telpisko atmiņu.

Cits pētījums saista mellenes ar ātrāku mācīšanās spēju.

Svaigas vai saldētas – tās lieliski garšo smūtijā vai pārkaisītas brokastu pārslām.

Avots: dancemagazine.com