Aizputes veselības un sociālās aprūpes centra galvenā ārste Dace Dzene piekodina: “Olām uzturvērtība ir samērā liela, tāpēc tās nevajadzētu ēst diendienā un daudz. Taču, ja saēdas vienreiz gadā – Lieldienās –, iespējams, ka veselībai pāri nenodara.”

Olas ir iecienīts produkts gan svētkos, gan ikdienā. Lauku saimniece Zane tās bieži ceļ galdā, jo mājās ir vistu saime.

Viņas ģimenē iecienītas pildītas plānās pankūkas ar rīvētu vārītu olu, kas samaisīta ar spinātiem un majonēzi. Šādas sātīgas brokastis garšojot pat dēlam pusaudzim.

“Olu pildījumam var pielikt arī nedaudz siera. Aizvīstītu pankūku apbrūnina uz pannas, lai siers pakūst, tad tas glīti staipās. Var ēst siltas vai aukstas – kā sirds kāro,” Zane atklāj gruntīgā ēdiena recepti.

Savukārt piecu cilvēku ģimenes pavarda turētāja Ieva iesaka nedaudz piemirsto klasiku – vieglo sambuku, kas ir ogas ar saputotu olas baltumu. Viņai recepte katru reizi esot cita.

Šim saldēdienam olu baltumus atdala no dzeltenumiem; baltumus saputo stingrās putās, kam pievieno ievārījumu. Turpina putot, līdz izveidojas stingrs, gaisīgs krēms, ko liek dziļajos šķīvjos vai bļodiņās; pielej klāt mazliet piena.

“Olai ir diezgan daudz kaloriju, un tā ir produkts, ar kuru var paēst; divas olas, un cilvēkam jau sāta sajūta.

Ja vēl klāt ēd tomātu, gurķi vai salātus, tad – jo īpaši. Vārīts dzeltenums ir sauss, tāpēc parasti ēd ar majonēzi, tā ka – klāt vēl tauki, un, protams, kalorijas vairojas pamatīgi. Rezultātā sanāk spēcīgs ēdiens,” turpina daktere D. Dzene.

Uz jautājumu, vai ēst ar sāli būtu pareizāk, viņa atbild, ka ne, jo daudz sāli lietot ir kaitīgi.  

“Ja olu ēdienus neēd katru dienu, tad, iespējams, veselība necieš, bet cilvēkiem, kuriem ir žultsakmeņu slimība, tās nav ieteicamas. Olu dzeltenums kustina žultsakmeņus, un var uznākt lēkme, tā ka jābūt uzmanīgiem,” mediķe iesaka olas skaitīt arī tiem, kuriem ir hroniskas slimības.

Un, runājot tiešu valodu, saka:

“Lieldienu rituāli ar olu ēšanu nav īsti veselīgi.”

No otras puses – ja cilvēks ir vesels, diezin vai viņam kas var nokaitēties tieši apēstu olu dēļ. Kā jebkurā lietā – jāievēro mērenība.

D. Dzene iesaka: ja reiz ēd vārītas olas, tad labāk nevis ar maizi, bet ar dārzeņiem. Tādējādi palīdzot organismam sastrādāt apēsto.

Receptes

Omlete turku gaumē

Vajadzēs 3 paprikas (sarkana, zaļa, dzeltena), 1 sīpolu, 2 olas, 1 lielu tomātu, 1 ēdamkaroti olīveļļas, šķipsniņu sāls un maltu piparu.

Smalki sagriež sīpolu, papriku – mazos kubiņos. Tomātu nomizo, sagriež daiviņās, no kurām izrubina sēklas, tad mīkstumu sasmalcina sīkāk.

Pannā uzkarsētā olīveļļā apcep sīpolus un, tiklīdz tie kļuvuši caurspīdīgi, pievieno un apcep papriku. Pēc tam samazina karstumu, pieliek tomātu un dārzeņus brīdi sautē tomāta sulā.

Visbeidzot saputo olas un ielej pannā pāri dārzeņiem. Omlete ir gatava, kad ola sastingst.

Olu kultenis ar bekonu

Ņem 4 olas, mazu saišķi maurloku (var vēl citus garšaugus), pa šķipsniņai malto piparu un sāls, 2 vidējus sīpolus, 6 šķēles bekona, 100 g sviesta (var ņemt margarīnu).

Pannā izkausētā sviestā apcep sasmalcinātus sīpolus un sīki sagrieztu bekonu. Pagatavo olu kulteni – olas saputo kopā ar maurlokiem, pieber sāli un piparus.

Olu maisījumu pārlej bekonam un sīpoliem, cep, līdz gatavs.

Olu klimpas

Sagādā 300 g miltu, 20 g sviesta, 3 olas, 0,25 l ūdens, šķipsniņu sāls.

No miltiem, vienas olas, ūdens un sāls, sastāvdaļas kārtīgi sajaucot, pagatavo klimpu mīklu. Katlā uzvāra ūdeni, kam piebērts sāls.

No mīklas bļodas ar karoti atdala pikučus un met verdošajā ūdenī. Klimpas vāra dažas minūtes, līdz tās uzpeld virspusē, tad ar putu karoti izņem un noskalo aukstā ūdenī, lai nesaliptu.

Pannā izkausē nedaudz sviesta, liek tajā klimpas, ko pārlej ar iepriekš sakultām divām olām. Cep, līdz olu masa sacietējusi.

Galdā ceļot, ēdienu var dekorēt ar ceptiem sīpoliem.

Vecmāmiņas pankūkas ar vidiņu

Būs nepieciešams 120 g miltu, 0,25 l piena, 1 ola, šķipsniņa sāls, 1 ēdamkarote cukura; pildījumam – ievārījums vai augļu biezenis.

Pankūku mīklai sajauc olu, sāli, cukuru, miltus un pienu, līdz izveidojas viendabīga, šķidra masa. Pēc tam uzkarsē pannu ar nedaudz eļļas un cep plānas pankūkas – vienu pa visu pannu.

Kamēr pankūkas vēl karstas, uz tām liek ievārījumu vai augļu biezeni, sarullē. Trubiņu var pārliet ar šokolādi vai tās vietā – pārkaisīt pūdercukuru.

Avots: gutekueche.at

Olu salātu sviestmaize

Vajadzēs 2 olas, 1 tējkaroti skāba krējuma, 1 tējkaroti majonēzes, pustējkaroti franču sinepju, pāris lociņu, 2 šķēles tostermaizes, 2 salātu lapas, sāli pēc garšas.

Cieti novāra olas un atdzesē, tad smalki sagriež vai sakapā. Sagriež lociņus un pievieno olām, samaisa.

Pagatavo mērci no skābā krējuma, majonēzes un sinepēm un pārlej olai ar lociņiem, pieber sāli, visu sajauc.

Tosterī vai uz sausas pannas apgrauzdē maizi. Uz vienas šķēles liek salātu lapas un olu maisījumu, to pārklāj ar otru grauzdiņu.

Franču omlete ar sēnēm un sieru

Vajadzēs 2 olas, 20 g sviesta, 2 šampinjonus, 2 ēdamkarotes rīvēta siera, pēc garšas maltus piparus un sāli.

Olas iesit bļodā un viegli sakuļ, pieber sāli un piparus. Pannā izkausē sviestu, ielej olu maisījumu un cep uz vidējas uguns. Virsējam slānim vajadzētu sacietēt, bet ne izžūt.

Sagriež šampinjonus un viegli apcep citā pannā. Gatavai omletei uz vienas pusītes liek šampinjonus, otru uzmanīgi tai pārklāj. Virsu pārkaisa ar rīvētu sieru.

Sēņu vietā var izmantot jebkādu pildījumu, piemēram, apceptus paprikas gabaliņus, malto gaļu u.c.

Olu mafini ar putna gaļu

Būs nepieciešams 2 olas, 2 ēdamkarotes piena, 1 ēdamkaroti kukurūzas vai kviešu miltu, 10 g sviesta, 100 g ceptas vai vārītas vistas vai cita putna gaļas, 2 bumbiņas mocarellas.

Sakuļ olas, pienu un miltus, pievieno sāli. Mazas silikona kēksa formiņas ieziež ar sviestu, to apakšā liek smalki sagrieztu vistu un mocarellu. Tad ielej olu maisījumu.

Liek uzkarsētā cepeškrāsnī un cep apmēram 15 minūtes. Pasniedz ar dārzeņu salātiem.

Avots: burninghut.ru

Uzziņai

– Veikalos olu iepakojumi apzīmēti ar četrām dažādām norādēm, kas nosaka vistu turēšanas apstākļus: 0 – brīvās turēšanas apstākļi bioloģiskajā saimniecībā; 1 – brīvās turēšanas apstākļi; 2 – turēšana kūtī; 3 – turēšana sprostos.

Pēdējo trīs veidu olās atšķirības ir cilvēka uzturam nebūtiskas, jo to sastāvā minerālvielas un vitamīni ir gandrīz vienlīdzīgi.

– Sprostos turētu vistu olās ir par pāris gramiem mazāk proteīna, bet brīvi turētu vistu olās – par 10% mazāk tauku.

Gan brīvībā, gan kūtī turētu vistu olās ir vairāk holesterīna nekā sprostos dētās.

– Brīvi turētu vistu olas satur nedaudz mazāk A un E vitamīna, turpretim vairāk D vitamīna un biotīna. Kūtī turētu vistu olās vismazāk ir B1 un B9 vitamīna.

– Uz visu veidu vistu olām var attiecināt apgalvojumu, ka tās ir A vitamīna, E vitamīna, B2 vitamīna, fosfora un selēna avots.

Brīvi turētu vistu olās ir joda pārsvars, bet visās – daudz proteīna, augsts mononepiesātināto tauku un omega-3 taukskābju līmenis.

Avots: LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieces Asnates Ķirses-Ozoliņas pētījums; lbtu.lv

Skaitļi

1 ola =

• 6,3 grami olbaltumvielu (dienā nepieciešami 50–175 grami);
• 25 miligrami kalcija (vajadzētu uzņemt 1000–1200 miligramus dienā);
• 0,595 miligrami dzelzs (nepieciešami vidēji 8–18 miligrami dienā);
• 63 miligrami kālija (rekomendējami 2600–3400 miligrami dienā).

Avots: medicine.lv