Aivis Tints: Sporta laukumi sarindoti pēc prioritātēm
Daudzviet pilsētā brīvpieejas sporta laukumi ir tik sliktā stāvoklī, ka tur nav iespējams spēlēt basketbolu vai futbolu. Vai tas varētu mainīties?
liepajniekiem.lv
Intervija ar Sporta pārvaldes vadītāju Aivi Tintu.
– Esat apsekojuši brīvpieejas sporta laukumus Liepājā. Kādi ir secinājumi?
– Jā, esam izvērtējuši visus brīvpieejas sporta laukumus un salikuši tos prioritārā secībā. Tas palīdz saprast, kurās vietās pašvaldībai būtu jākoncentrē uzmanība, ja pēkšņi parādās finansējums.
Galvenie kritēriji: vietas atrašanās, vai tuvumā ir skola, kas varētu laukumu uzraudzīt, un arī apdzīvotības blīvums.
– Kā izveidojāt šo prioritāšu sarakstu?
– Pavasarī izveidojām darba grupu, kas apbraukāja visus laukumus. Kā pirmo prioritāti esam noteikuši Dzintara vidusskolu – tur apkārt ir dzelzsbetona bloki, liela cilvēku plūsma, vakaros bērni aktīvi sporto.
Šobrīd veicam nelielus uzlabojumus – basketbola laukuma labiekārtošanu un ghetto futbola laukuma uzstādīšanu.
Tomēr redzam, ka nepieciešams pilnvērtīgs sporta laukums – līdzīgi kā pie Liedaga vai Raiņa vidusskolas. Attīstīsim to kā prioritāti.
– Kādi ir nākamie objekti šajā sarakstā?
– Otrā prioritāte ir Zaļā birzs – šobrīd tur nav pilnīgi nekā, ir tikai vecs, pamests laukums. Ir cerība, ka kāds uzņēmējs šogad vai nākamgad uzstādīs ghetto futbola laukumu vai multifunkcionālo laukumu.
Šobrīd bērni un jaunieši ir spiesti doties uz tuvāko laukumu pie “Viršiem”, un redzam, ka tas ir pārāk noslogots, īpaši vakaros.
Trešā prioritāte – Dunikas iela, kur jau ir Kristapa Porziņģa basketbola laukums un bērnu rotaļlaukums. Vēlamies papildināt ar āra trenažieriem, uzlabot futbola laukumu un pievienot ghetto futbola laukumu.
Ceturtā prioritāte – Raiņa parks. Tur ir potenciāls multifunkcionālā laukuma izveidei. Mēs skatāmies uz asfaltēto zonu, kas ir futbola laukuma galā, netālu no bērnu rotaļu konstrukcijas – kuģa, bet nepieciešama labiekārtošana un apgaismojums.
Piektā prioritāte – Lāčplēša dārzs. Šeit jau ir basketbola un futbola laukumiņš, vajadzīgas tikai minimālas investīcijas, piemēram, atkritumu urnu uzstādīšana, teritorijas sakopšana.
Sestā prioritāte – Piemares pamatskola. Vajadzīgs jauns skrejceļš, vecā volejbola laukuma demontāža, – tas ir zem katras kritikas.
Tagad, kad Karostas futbola klubs šeit radis savu mazo mājvietu, teritorija pamazām tiek sakopta, pat nevar salīdzināt, kā šeit bija pirms pieciem gadiem. Daudz ir izdarīts, bet vēl kaut kā pietrūkst.
Kustība notiek, bērnu ir daudz, tāpēc ir vērts ieguldīt.
Septītā prioritāte – Rietumkrasta vidusskola. Tur būtu nepieciešama jauna basketbola laukuma virskārta, šobrīd tas bedrains, akmeņains. Vēl nepieciešams remonts futbola vārtiem, tīklu uzstādīšana, līniju sazīmēšana.
– Kāds ir pašvaldības redzējums par šo laukumu attīstību?
– Ja ieliekam šos punktus pilsētas kartē, redzam, ka tie nosedz mikrorajonus, kur bērniem vajadzīgas sportošanas iespējas. Šobrīd finansējums vairāk nāk no uzņēmējiem, ar kuriem mums ir laba sadarbība.
Viņi tiešām ir gatavi palīdzēt, lai Liepājas jaunieši un ne tikai jaunieši būtu kustīgi, aktīvi, piekoptu veselīgu dzīvesveidu. Mums nav jāgaida valsts vai Eiropas fondu finansējums – jārīkojas ar to, kas ir.
– Vai iepriekšējos gados sporta laukumi nav bijuši prioritāte?
– Tā ir taisnība, ka fokuss bija mazliet pazudis. Apsekojot brīvpieejas sporta laukumus, ar mums kopā bija pārstāvji no Komunālās pārvaldes.
Mēs gribējām parādīt, ka nav nepieciešami milzīgi finanšu līdzekļi, arī ar nelieliem ieguldījumiem var panākt daudz.
Ceru, ka nākamā gada budžetā vismaz kaut kas tiks ielikts un daļai no iecerēm atvēlēti līdzekļi.
– Vai sporta laukumi ir īpaši nozīmīgi sociālajā aspektā?
– Protams. Ne visām ģimenēm ir iespējas apmeklēt maksas sporta nodarbības, tāpēc brīvpieejas laukumi ir svarīgi.
Vēlamies arī skatīties, kur māju pagalmos varētu izvietot multifunkcionālos laukumus, lai bērniem ir, kur aiziet kaut vai uzspēlēt bumbu.
Bažu par to, ka tos neizmantos, mums nav. Kur tādus izvieto – tos uzreiz apdzīvo. Svarīgs ir arī dialogs ar uzņēmējiem, kuri saprot šī ieguldījuma nozīmi.
– Vai Liepājā uzņēmēji ir atsaucīgi?
– Jā, Liepāja šajā ziņā ir veiksmes stāsts. Uzņēmēji atsaucas, piedalās. Mums ir jāmāk viņiem piedāvāt skaidru redzējumu, kur un kā investēt. Ja ir pamatojums, viņi atbalsta.
– Sporta laukumi reizēm izraisa pretestību no apkārtējiem iedzīvotājiem. Kā ar to tiekat galā?
– Jā, šāda situācija bijusi pie Dzintara vidusskolas, kur cilvēki sūdzas par trokšņiem, kas traucē, piemēram, skatīties televīziju.
Šeit svarīga ir sabiedrības izglītošana – mums “jāpārdod” veselīgs dzīvesveids kā vērtība.
Turklāt mums Liepājā sports ir augstā līmenī, un tas jāturpina attīstīt.
Vēl vieta, kur saņemam iebildumus no iedzīvotājiem, ir Liedaga vidusskolas apkārtnē – par pasākumu norisi vakaros pludmales tenisa un volejbola laukumos. Turnīrus cenšas organizēt vienas dienas laikā, līdz pat pulksten 23–24, lai ietaupītu izmaksas.
Bet kopumā citas vietas atrodas nostāk no dzīvojamām ēkām, un problēmu nav.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.