Tēva diena īstenībā ir jauns pasākums. Pirmo reizi ar to
saskāros, vēl strādājot vecajā darba vietā, Sarkanajā krustā. Atnāca žurnāliste,
pasniedza man kūku un teica: tas tev Tēva dienā. Biju šokā. Un tad viņa man kā
pirmklasniekam paskaidroja, kas tā ir par dienu.

Ja par Tēva dienu runājam nopietni, sliktu neko šajā
aktivitātē neredzu. Tā kā arī es esmu padomju laiku produkts, atceros
23.februāri, kad meitenes skolā uz galdiem mums bija salikušas mazas puķītes un
uzrakstījušas novēlējumus. Tas, protams, bija patīkami.

To dienu vairs neviens nesvin, laiki ir mainījušies. Un
patiesībā mēs, vīrieši, tā īsti nemaz negribam, lai mūs sveiktu. Bet, ja kāds
sveiktu, tas nebūtu slikti.

Jo īstenībā jau arī tēvi ir pelnījuši, lai viņus pa reizei
suminātu. Atzīšos, esmu no tiem vīriešiem, kas ir kūtrāki: nu ko tad es, es jau
neko, neatgādināšu par sevi. Bet tas nav slikti, ka tiek atzīmēta Tēva diena.
Tā jāpopularizē, jo vēl šodien ļoti daudzi pat nezina, ka tāda diena ir
svinama.

Atzīmējot šo dienu, varbūt tēti vairāk uzmanības veltītu savai
ģimenei, varbūt tas būtu stimuls. Justos līdzatbildīgi. Jo patiesībā jau nav
tikai mamma viena, arī otrā pusīte, tētis, ir atbildīgs. Un tas varētu būt
labi. Īpaši neapzinīgajiem tētiem.

Ģimenēs, kur tēvi kopā ar bērniem iet pārgājienos, dodas
ceļojumos un iesaistās citās aktivitātēs, visam vajadzētu būt kārtībā. Īpašs pamudinājums,
tēva lomas uzsvēršana būtu nepieciešama kūtrākās ģimenēs, kur tēvi turas mazdrusciņ
atstatu no kopējām aktivitātēm. Un tādu ģimeņu diemžēl ir daudz.

Vēl labāk būtu, ja Tēva diena ja ne visā pasaulē, tad vismaz
Eiropā tiktu atzīmēta vienā dienā. Tas būtu ideāli.

Sievu apsveicu ne tikai Mātes dienā, bet arī 8.martā. Tāpat
šajā dienā apsveicu darba kolēģītes. Kaut arī mūsu valstī šī diena nav atzīta
par svinamu, visā bijušajā Padomju savienībā to joprojām atceras. Un es
uzskatu, ka tas nav nekas ļauns. Manuprāt, ikviens gadījums, kad tiek apsveikts
otrs cilvēks, ir tikai apsveicami.

Un Māmiņu diena ir jāatzīmē. Saviem bērniem esmu iemācījis,
ka tas ir tikai normāli, ka bērns šajā dienā iedod mammītei puķi. Protams, es
to iepriekš palīdzu sagatavot! Bet tas ir jauki, jo mammas ir iepriecinātas.

Jo svētku taču nekad nav par daudz. Tā ir sava veida
uzmanība. Un ja vēl tajā brīdī dzīvē ir grūtāki laiki, tas ir stimuls. Turklāt
nav vajadzīgas dārgas dāvanas puķu klēpis. Pietiek ar vienu pļavas puķīti.
Dažreiz tā būs pat mīļāka, nekā dārgā un kuplā roze.

Pieļauju, ka šogad Tēva diena man paies uz lauka strādājot.
Rīkosim kartupeļu talku, jo ir apstrādāta liela platība. Bet var jau būt, ka
talkas noslēgumā kaut ko arī izdomāsim.

Vai mamma būs palīdzējusi bērniem atcerēties par Tēva dienu,
būs labs jautājums. Iespējams, esmu tas retais eksemplārs, kas negaida dāvanas
un sumināšanu. Protams, ja saņemu dāvanu, ļoti priecājos, bet šajā ziņā esmu
kautrīgs. Man vairāk patīk sveikt citus, tādējādi viņiem sagādājot prieku.