Ir sākusies pieteikšanās studijām. Manuprāt, izvēlēties, ko studēt un kur to darīt paliek arvien grūtāk, jo studiju programmu, no kā izvēlēties, ir daudz un ļoti dažādas. Katram absolventam būtiskākais, izvēloties nākotnes profesiju, ir saprast, ko grib darīt šobrīd, jo uzskatu, ka nav nekāds grēks vēlāk profesiju mainīt – nav taču ar to jāapprecas. 

Esmu pārliecināta, ka ļoti svarīgi ir mācīties vidusskolas gados, lai pēc tam būtu lielāka iespēja studēt izvēlēto specialitāti par valsts budžetu un atvieglotu ģimenei dzīvi, taču neuzskatu, ka tam būtu jāierobežo jaunieša studiju izvēli. Ir daudz dzirdēts, ka jaunieši saka:”Gribētu studēt ko citu, bet netiku budžetā, tāpēc aizgāju mācīties ko tādu, kas ne tik daudz interesē.” Tā ir skarbā realitāte. Tāpēc ir jāmācās!

Vairums manu paziņu dodas studēt uz Rīgu, populārs studiju galamērķis ir arī Ventspils un Jelgava. Liepājā parasti paliek tādi, kas nespēj atļauties studēt citā pilsētā, reizēm paliek ģimenes vai draugu, draudzeņu dēļ. Ir arī tādi, kas dodas studēt uz ārzemēm, taču tos uzskatu par īpaši drosmīgiem, jo kaut arī izglītība bieži vien ir bezmaksas un kvalitatīvāka, jaunietis ir prom no tuviniekiem, komunicē citā valodā, iedzīvojas citā kultūrā.

Uzskatu, ka ļoti bieži noteicošā loma studiju izvēlē ir ģimenei, jo tās atbalsts var iespaidot domas par piemērotāko nākotnes profesiju.

Piemēram, manā ģimenē no paaudzes paaudzē visi ir skolotāji. Lai gan šo profesiju neesmu izvēlējusies, neteiktu, ka tas mani neinteresē. Arī ģimenes materiālais stāvoklis nosaka daudz, jo ja ģimenē nav pietiekami stabila finansiālā situācija, parasti

jaunietis izvēlēsies nestudēt par maksu, bet labprātāk izvēlēsies profesiju, kur pieejamas valsts finansētās studiju vietas, pat tad, ja joma būs mazāk saistoša.

Katrs individuāli izsver situāciju un savas iespējas, jo, piemēram, citi riskē, ņem studiju kredītus, citi tādas saistības nevēlas, taču jauniešiem no turīgām ģimenēm maksāt par studijām nav problēma, jo to var atļauties. Es, piemēram, nevēlos apgrūtināt savus vecākus, jo došos studēt uz Rīgu un zinu, ka dzīve galvaspilsētā nav no lētākajām, kā arī jārēķinās ar dažādiem papildu izdevumiem – izklaidēm, apģērbam, transportam.

Manu vienaudžu vidū izvēlētās profesijas ir dažādas, nevarētu teikt, ka kaut kas īpaši izceltos. Kaut arī pēdējo gadu laikā daudzi paziņas ir izvēlējušies studēt fizioterapiju vai jurisprudenci, kas, manuprāt, bija kā modes lieta, šogad šādu tendenču nav. Pašai veikt izvēli bija sarežģīti, jo man skolā nebija mācību priekšmetu, kas nepadotos – patika valodas, matemātika un fizika, ķīmija un bioloģija, tāpēc grūti arī kaut ko atmest, ilgi nezināju, ko izvēlēties. Vēl pirms pusgada manā sarakstā bija ap 10 pilnīgi dažādām studiju programmām. Beigās tomēr izlēmu likt fizikas eksāmenu un iestāties Rīgas Tehniskajā universitātē medicīnas inženierijā. To, kā būs, nezinu, taču, ja nepatiks, mācīšos ko citu, jo, manuprāt, studijām un nākotnes darbam ir jāpatīk, jo tas tomēr aizņem ļoti daudz mūsu laika. Bet ,kā saka – kas neriskē, nedzer šampanieti! Draugi un ģimene saka, ka varu, viņi mani atbalsta un man tas ir ļoti svarīgi.