Šoreiz būšu aizdomīgs un teikšu – tur kaut kas slēpjas un kaut kas nav tīrs. Runa ir par Valdības koalīcijā lemto.

Respektīvi – ir nolemts, lai Eiropas fondu naudas ātrāk ienāktu Latvijā (jo tas process ne vairāk un ne mazāk kā divus gadus kavējas), tad projektu atskaites būs jāiesniedz nevis reizi ceturksnī, kā līdz šim, bet katru mēnesi.

Te ir jāsaka kā Līzbetai no filmas par Paulīni – kāds no mums nav riktīgs, bet es tas neesmu. Starp citu, dīvaini, ka šis fakts tiek pieņemts un nevienam pat nerodas jautājums, ko tas īsti nozīmē.

Tas nozīmē milzīgu birokrātiska procesa un aparāta radīšanu. Reāli praksē projektu atskaites tiek apstiprinātas, izcilākajā gadījumā, mēneša laikā, bet tradicionāli tas ir process divu līdz trīs mēnešu garumā, jo jāatbild uz papildus jautājumiem, jāiesniedz papildus dokumenti, jāpaskaidro, kādēļ darīts tā, ne citādāk utt. Respektīvi – tiek vētīts katrs teikums un katrs santīms.

Bet tagad iedomāsimies, ka ir tās mēneša atskaites. Pirmkārt – kādam tās atskaites katru mēnesi būs jāsagatavo. Otrkārt – kādam tās atskaites būs arī jāpieņem un jāpārskata. Un tieši tas ”otrkārt” mani izbrīna visvairāk. Ja mēs līdz šim runājām par efektīvu un ātru fondu apguvi, tad te tiek sperti absolūti pretēji soļi. Es pieļauju situāciju, ka būs projekti, kur tiks sagatavotas jaunas atskaites, kad iepriekšējās vēl nav apstiprinātas. Un es pieļauju situāciju, ka iekavējoties atskaišu apstiprināšanai, iekavējas arī projekta nākamo aktivitāšu realizācija. Un neredzu, ka tas kaut kādā mērā var paātrināt fondu apguvi. Jau uzrakstot tas izklausās sarežģīti, kur nu vēl, kad praksē būs tāds bardaks un papīru kalni.

Redzēsim – vai tiešām šāds neprāts tiks realizēts, jo tas atkal būs milzīgs slogs visiem, kuri realizē fondu projektus – gan uzņēmējiem, gan zemniekiem, gan skolām, gan pašvaldībām.
Vēlreiz gribas tikai nobubināt – tur kaut kas nav tīrs, jo neizklausās saprātīgi…

Atis Egliņš-Eglītis,
Liepājas Universitātes
Projektu daļas vadītājs