Līdz šim šajā pavasara sezonā Infektoloģijas centrā nebija neviena pacienta, kurš lūgtu izņemt piesūkušos ērci, bet aizvadītajā nedēļas nogalē pēc palīdzības vērsās seši. Viņi bija vienkārši devušies dabā.

Tā kā ērcēm ir termoreceptori, sajūtot siltumu, tās krīt uz dzīvnieka vai cilvēka un tad atrod vietas, kur piesūkties.

2025. gadā esam pārbaudījuši 525 ērces. Tikai vienā atrada ērču encefalīta vīrusu.

Vislielākā inficētība bija 2015. gadā, kad, pārbaudot vairāk nekā 4000 ērču, encefalīts bija 5,1%.

Jāatzīmē, ka ērču inficētības pārbaudīšana ir laboratorijas pakalpojums, kas pacientam pašam jāsedz no savām finansēm. Tā kā visas ērces nepārbauda, skaidrs, ka inficēto skaits ir daudz lielāks.

Encefalīts ir plaši izplatīts, to var pateikt pēc pacientu skaita ar ērču encefalīta meningiālo jeb smadzeņu apvalka iekaisuma formu, piemēram, Infektoloģijas centrā tas bija 41 pacients.

Savukārt 2025. gadā no visām pārbaudītajām ērcēm 23% gadījumos konstatēja Laimas boreliozi, ar ko saslimšana pieaug.

Taču visi saslimst – ja cilvēkam ir spēcīga imunitāte, organisms iznīcina vīrusu un slimība neattīstās.

Lokālās ādas formas slimnīcā nav jāārstē, to dara ambulatori, dzerot antiobiotikas.

Savukārt, ja borēlijas nokļūst asinīs, baktērijas tiek aiznestas uz tiem orgāniem, kur tām visvairāk patīk, – sirds, smadzeņu apvalki, perifērā nervu sistēma.

Ērču encefalīta vīruss ir inficētas ērces siekalu dziedzeros. Piesūcoties tā ar siekalām izdala anestezējošu vielu, tādēļ cilvēks sākumā nemaz nejūt, ka ērce ir pie ķermeņa.

Ja tai ir vīruss, tad piesūcoties arī cilvēka organismā nonāk encefalīts.

Savukārt borēlijas ir ērces zarnu traktā. Tādēļ ar kailām rokām ērces nekad nedrīkst ņemt nost, jo, kad to saspiež, pagroza, tad izspiež no tās zarnu trakta saturu, un, ja uz rokām ir kāds mazs pušumiņš vai mikrotrauma, zemādā iekļūst baktērijas.

Vakcīna šobrīd ir pieejama tikai pret ērču encefalītu. Ilgus gadus novados, kur saslimstība ir virs vidējā līmeņa, var vakcinēt visus bērnus.

Pamatimunizācijas kārtība ir šāda: saņem pirmo vakcīnu, pēc mēneša jau var saņemt otro poti, savukārt trešā deva – 9 līdz 12 mēnešus pēc otrās.

Pēc trim gadiem norit pirmā revakcinācija, turpmāk – ik pa desmit gadiem.

Ja mēs tā ļoti pareizi dzīvojam, tad ir labi darīt to laikus – lai tad, kad ērces ir aktīvas un arī piesūcas vairāk, jau būtu imunitāte.

Tādēļ būtu jāvakcinējas ziemā.

Bet tad ir gripa, kovids, daļa cilvēku vakcinējas pret tiem un par ērcēm nedomā. Tagad cilvēki sāk par to domāt – drīkst vai nedrīkst? Protams, ne vien drīkst, bet vajag!

Eiropā vēl nav pieejama vakcīna pret Laimas boreliozi. Bet tas ir tuvākā laika jautājums, vajadzēja būt jau pirms gada, taču ir aizkavēšanās starptautiskās situācijas dēļ.

Amerikā ir izdevies izveidot vakcīnu pret Laimas slimības smagu gaitu. Vakcīna ir izgājusi klīniskos pētījumus arī Eiropā, bet tirgū vēl nav nonākusi.

Baiba Rozentāle, Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste