Ar jaunajiem satiksmes dalībniekiem sāku strādāt 2004.gadā,
taču tad mēs vēl nestartējām kā komanda, nebijām tik aktīvi. Taču kopš
2007.gada kā komanda sākām piedalīties jauno satiksmes dalībnieku sacensībās.
Drīz jau būs visi desmit gadi. Sākumā tas notika jauno tehniķu stacijā, kur
notika sacensības.

Ir ļoti būtiski bērniem iemācīt pirmās zināšanas par
satiksmi, piedalīšanos tajā. Sevišķi mūsdienās, jo tagad ir moderni braukt ar
velosipēdu. Ne tikai draudzīgi dabai, bet arī veselīgi pārvietoties bērniem pašiem.

Rucavas bērni ļoti daudz brauc ar divriteņiem.
Pamatzināšanas būs noderīgas visā turpmākajā dzīvē, jo drīz jau nāk klāt mopēda
tiesības. Un tiem bērniem, kuri ieguvuši velosipēdista apliecību, ir
pamatzināšanas.

Turklāt tās ļauj ne tikai pilntiesīgi vadīt velosipēdu.
Tiesības ļauj bērniem justies droši, arī ceļu satiksmē. Pat ļauj justies
mazliet pārākiem par citiem, jo viņi ir ieguvuši pirmās tiesības, ir gudri
satiksmes lietās.

Satiksmes noteikumu zināšanas jau nav jāzina tikai tādēļ,
lai varētu piedalīties sacensībās. Protams, ir patīkami uzvarēt sacensībās,
saņemt balvas! Jauno satiksmes dalībnieku forums jau gadu no gada parāda, ka
tas ir kolosāls piedzīvojums bērniem.

Satiksmes noteikumu zināšanas ir nepieciešamas ikdienā,
piedaloties satiksmē. Bērni, kuri apguvuši šīs zināšanas, ir droši,
pārliecināti par sevi. Lai gan mums Rucavā nav tik intensīva satiksme kā pilsētā,
arī laukos ir jābūt drošam. Nevar teikt: ai, kas tad te laukos, varam braukt,
kā gribam! Arī laukos ir jāievēro noteikumi, jāsāk ar mazumiņu. Un tad jau
bērns jutīsies drošs, arī nonākot pilsētā, sākot mācīties vidusskolā un
pārvietojoties intensīvajā pilsētas satiksmē.

Sasniedzot desmit gadu vecumu, ikvienam bērnam būtu vēlams
iegūt velosipēdista tiesības, jo tādējādi viņš būtu apliecinājis, ka ir
pamatlīmenī apguvis satiksmei nepieciešamās zināšanas. Mēs Rucavā tieši tā arī
praktizējam.

Un pilsētā tas ir vēl aktuālāk. Sevišķi – paskatoties, kā
velosipēdisti brauc! Es pati vasarā atpūšos pilsētā un braucu ar divriteni. Un
ne reizi vien jānoelšas, kad pārgalvīgie velobraucēji riskē paši un apdraud
citus. Viņiem derētu nopietni padomāt, jo tā nu nav, kā viņi iedomājušies: ja
ir velosipēdistu ceļš, tad viņiem visās situācijās ir priekšroka. Tā nav!

Noteikumus mācīties un atsvaidzināt vajadzētu tieši
pieaugušajiem. Bērni jau skolā vairāk vai mazāk satiksmes noteikumus iemācās,
bet pieaugušie, kas nav noteikumus mācījušies, brauc ļoti pārgalvīgi. Nereti
pat gājējus pastumj malā.

Prasība, ka turpmāk velosipēdisti pa ietvēm varēs braukt
tikai izņēmuma gadījumos, patiesībā nav nekāds jaunums. To darīt arī līdz šim
varēja tikai ierobežoti – pa ietvi velosipēdists drīkstēja pārvietoties, tikai
netraucējot gājējiem. Tā ir bijis visu laiku, tas pat nav jaunums.

Un manuprāt, nebija pareizi atļaut velosipēdistiem,
nenokāpušiem no braucamā, šķērsot ielu pa gājēju pāreju regulējamos
krustojumos. Jo nu izveidojusies situācija, ka daudzi pat neskatās, vienkārši
brauc. Arī pa neregulējamām pārejām.

Un tie ir satiksmes dalībnieki, kuri ar noteikumiem ir uz
”Jūs”, kas nezina noteikumus. Tie, kuri zina noteikumus, kas ikdienā ir ne
tikai gājēji, bet arī velo un autobraucēji, tie uz satiksmi skatās pavisam
savādāk – brauc, kā vajag. Jo zina, ka, ignorējot satiksmes noteikumus, apdraud
gan sevi, gan citus.