Liepājā iepriekš, ja nemaldos, ap 40 procentiem no visa kravu apjoma bija labība, tad tagad tas apjoms Liepājas ostā varētu arī mazināties, jo daļu Latvijas labības vairs nevedīs uz Liepāju, bet gan uz Rīgu, lai arī Liepājai un Ventspilij joprojām saglabājas savas priekšrocības, jo aizbraukt līdz Rīgai ir tikai pusceļš, bet izlocīties pa Rīgu smagajam transportam uz ostu ir tikpat kā otrs pusceļš.

Liepājas ostā ir trīs uzņēmumi, kas pieņem labību. Mēs redzam, ka tie nekad nav bijuši īsti gatavi ražas pieņemšanai ar pilnu jaudu īstajā brīdī, vēl kaut ko remontē vai arī trūkst ražas uzglabāšanas jaudas. Domāju, ka ostas stividorkompānijas savu potenciālu izmanto tikai daļēji un darbu varētu organizēt labāk, lai kravas nodošana būtu raitāka. Citus gadus šoferi ar to bijuši ļoti neapmierināti, un nešķiet, ka šogad būs daudz labāk.

Tomēr reģiona labības audzētāji būs uzticīgi Liepājas ostai, jo loģistika uz to mums ir visizdevīgākā.

Pašlaik jau ražas novākšanā vajadzētu būt kulminācijai. Bijām labi ieskrējušies un sākām kult ziemas kviešus, jau domājam par beigšanu. Ir citi, kas ražu ir novākuši jau līdz 7. augustam. Tas ir necerēti agri. Kādreiz likās, ja labību nokuls līdz 20. augustam, tas jau būs ātri. Bet šī gada sausums ir izdarījis savu, visas kultūras nogatavojās gandrīz vienlaikus. Un raža būs mazāka, kā dzirdu no citiem zemniekiem, no 4 līdz 7 tonnām no hektāra. Agrākām šķirnēm raža švakāka, vēlākām labāka.

Mums būs vidēji kādas 6 tonnas. Tas nav slikti. Bet Zemgalē saka, ja ir mazāk par 8 tonnām, tad jau ir slikti. Kurzemē 6–7 tonnas no hektāra – tas ir normāli.

Vēl maijā potenciāls bija labāks nekā pērn, un tas tiešām bija labs ražas gads, turpretī jūnija un jūlija sausums diezgan ražu mazināja, un arī pēdējo dienu lietusgāzes dara savu postu. Nenovāktajai labībai samazinās kvalitāte, iespējams, tā vairs nebūs pārtika, bet gan tikai lopbarība.

Peļņa graudaudzētājiem līdz ar to arī būs mazāka, lai gan graudu cenas pasaulē ir pieaugušas – mēs visi esam atkarīgi no biržas cenām.

Taču šis gads ir bijis nelabvēlīgs graudaudzētājiem visā pasaulē gan karstuma, gan sausuma, gan pārmērīga lietus dēļ. Tas viss atstāj ietekmi uz cenām, tās jau ir pacēlušās gan graudiem, gan vēl vairāk rapsim, kura platības tagad ir ievērojami samazinātas Eiropā tādēļ, ka aizliegts lietot noteiktus augu aizsardzības līdzekļus, bez kuriem mēs Latvijā vēl varam kaut ko izaudzēt.

Zemniekiem ienākumi saruks ne tikai mazākas ražas dēļ, bet arī krasi, pat mežonīgi pieaugošu degvielas un it sevišķi minerālmēslu izmaksu dēļ.

Dienvidkurzemē gan nebūs tik slikti, Vidzemē un Latgalē situācija ir daudz dramatiskāka. Zinu, Mazsalacā tikko nokūla tikai 1,5 tonnas no hektāra. Tas ir trīs četras reizes mazāk, nekā tas būtu normālā gadā.

Redzu arī, ka lauka pupu raža ir ļoti maza, Zemgales kolēģi ziņo, ka pupās ir sametušies kaitēkļi kā krelles, un tas nozīmē vien lopbarības kvalitāti, taču lauku pupas arī audzē eksportam. Kopumā, domāju, Dienvidkurzemē ražas gads būs viduvējs.

Edgars Putra, Zemnieku saeimas valdes loceklis, zemnieku saimniecības “Pīlādži” finanšu direktors