Dzīvoju Ezerkrastā, un katru dienu, izņemot ziemas mēnešus, uz darbu braucu ar velosipēdu. Lai izvairītos no lielām transporta plūsmām, braucu pa mazajām ieliņām. Atzīšos, ka man ir bail braukt pa lielajām ielām, kur satiksme ir intensīva, tāpēc izmantoju tās reti. Nav īpaši laba sajūta, kad pabrauc garām lielās “fūres”. Bieži vien arī autovadītāji vadās pēc principa, kurš lielāks, tam priekšroka.

“Pa lielam” automašīnu šoferīši neko nesaka. Nenorāda, lai braucu malā vai vēl kur. Bet ir bijuši gadījumi, kad kāds kaut ko pārmet un saka, ka maisos “pa kājām”. Tādās reizēs pārkārtojos uz trotuāru. Bet arī tur dažkārt attieksme nav labāka, ja sanāk, piemēram, traucēt invalīdus. Sanāk, ka velosipēdists tāda “ping pong” bumbiņa vien ir, ko mētā no vienas puses uz otru. Tā īsti nav kur palikt.

Kamēr autovadītāji un gājēji nesapratīs, ka velosipēdistiem arī kaut kur jāpaliek un ka arī viņi ir pilntiesīgi satiksmes dalībnieki, nekas nemainīsies. Protams, dažkārt arī velosipēdisti nav bez vainas – brauc pāri gājēju pārejām, kur būtu braucamais jāstumj, vai pēkšņi vienā brīdī ielas vidū izdomā pārbraukt pāri uz ielas otro pusi. Atzīšos, ka pats dažkārt pārkāpju noteikumus, bet cenšos to darīt tā, lai neviens neciestu. Būtiski ir zināt ceļu satiksmes noteikumus. Lielu plusu savstarpējo attiecību uzlabošanā dotu tas, ja sakārtotu pilsētas infrastruktūru, kāds strēķīti no ielas un trotuāra atvēlot riteņotājiem.

Pagājušajā gadā izveidoto veloceliņu gar jūrmalu vērtēju ļoti pozitīvi. Tas ir ērts un jauks. Braucot ir patīkama brīvības sajūta. Apkārt nav ne māju, ne ielu, vien koki un daba. Bieži vien to izmantoju pastaigām, gluži kā daudzi citi liepājnieki. Turklāt nav jāuzmanās no mašīnām.

Es ļoti ceru, ka plānotajā Zirņu ielas maģistrālē, būs kāda josla atvēlēta mums, tas atkal būtu kāds solītis pretī velobraucējiem. Ir nācies pabūt gan Vācijā un Zviedrijā, un jāsaka, ka mums vēl ir daudz jāaug. Tur pret velosipēdistiem izturas kā pret nopietniem satiksmes dalībniekiem. Ja tā būtu arī pie mums, domāju, ka riteņotāju skaits pieaugtu.

Einārs Skuja,
velosipēdists