Ja vēl pirms pusgada mēģinājumi tautas masas mierināt, ka drīzumā mēs piedzīvosim kaut ko sen, sen nebijušu, proti, cenu kritumu teju vai visām preču grupām, izklausījās visai utopiski, tad tagad tā ir realitāte.

Tirgotāji, kas saprot, ka apgrozījums, kaut ar minimālu peļņu, tomēr ir labāks nekā nekāds, cenas laiž lejā.

Vairāki speciālisti norāda, ka šī nav tikai sezonāla tendence un, ja kopējā situācija valstī nemainīsies (un, diemžēl, nenotiks tiks strauji, kā mēs to varbūt vēlētos), tad, piemēram, pārtikas cenas kritīsies arī turpmāk. Tam varētu būt vairāki iemesli un viens no tiem – pirktspējas samazināšanās, ko arī turpmāk veicinās tas, ka iedzīvotāji turpina zaudēt darbu un algas daudzviet joprojām arvien tiek samazinātas. Te gan ir viens knifs – algas samazinās arī pārtikas ražošanas un pārstrādes nozarē strādājošajiem, līdz ar to produktus ir iespējams saražot lētāk un, attiecīgi, arī lētāk pārdot.

Tiesa, piena cenas gan varētu arī vairs nekristies. Piena produktu gan. Bet, par pienu runājot, kad pirms nepilna mēneša izlasīju rakstu par to, Latgales pusē par pienu zemniekiem maksā apaļu nulli santīmu litrā (un tas tieši tā arī tiek iegrāmatots pavadzīmē), tad kļuva tā kā jocīgi. Zemnieki gan joprojām meklē veidus kā realizēt pienu bez pārstrādes uzņēmumu starpniecības. Piemēram, Lietuvā jau darbojas tā dēvētie piena aparāti, kuros, iemetot noteiktu naudas summu, pudelē tiek ieliets nepieciešamais daudzums piena.

Jebkurā gadījumā šogad ir ļoti mainījies patērētāja iepirkumu grozs – pircēji ir kļuvuši daudz apdomīgāki savos pirkumos un dod priekšroku lētākām precēm. Jau kopš pērnā gada beigām un šā gada sākuma pārtikas cenām Latvijā ir tendence kristies, turklāt krītas arī mazumtirdzniecības apgrozījums. Šādos pirktspējas krituma apstākļos arī tirgotāji var nedaudz panākt pretī ražotājam un nolaist uzcenojumu, jo arī tie ir samazinājuši darbinieku skaitu un nereti arī algas.

Emīls Dreiblats,
“Radio Skonto Liepāja” dīdžejs