Jau ziemā, kad dižķibele tikai pamazām uzņēma apgriezienus un nācās saprast un pieņemt, ka daudz kas vismaz kādu laiku vairs nebūs tā, kā bijis, nelabojamie optimisti (un ne tikai) pauda viedokli, ka krīzes un tās diktētā nepieciešamība sapurināties un meklēt risinājumus var nest arī šo to labu. Proti, nest pārmaiņas, pavētījot treknajos gados audzētās valsts darbinieku rindas un organizācijas.

Tas, ko no mums arvien uzstājīgāk prasa starptautiskie aizdevēji, īsi dēvējams par strukturālajām reformām. Un tām vajadzētu attiekties uz visām jomām, jo šaubos, vai kāda nozare līdz šim būtu organizēta tik nevainojami, ka tur neko nevarētu mainīt uzlabot vai optimizēt. Protams, runa nav par sasteigtām vai nepārdomātām darbībām, kā tas dažbrīd vērojams veselības nozarē, bet tas, ko, piemēram, Liepājas dome dara izglītības lauciņā, pārsvarā ir vietā.

Skaidrs, ka, piemēram, 7. un 11.vidusskolas apvienošana ir tikai loģisks iznākums, un šajā gadījumā skolnieki nebūs lieli cietēji, jo abas skolas atrodas līdzās. Bez tam apvienošana var būt dažāda, un šajā gadījumā vēl kādu laiku katras skolas skolnieki mācības turpinās agrākajās vietās, apvienota tiks vienīgi abu iestāžu vadība. Un tas jau nu gan ir uz labu. Līdzīgas būs arī citas skolu tīkla reformas.

Skaitļi šādās reizēs, kad jātaupa, kur vien var ietaupīt, runā gana daiļrunīgi. Pagājušajā mācību gadā Karostas pamatskolā mācījās 90 skolnieki, šogad plānoti bija tikai 30. Viena skolnieka vidējās izmaksas Liepājas pašvaldības skolās ir 23,67 lati, bet Liepājas Karostas pamatskolā tie bija 89,10 mēnesī. Turklāt nākamo četru gadu laikā skolnieku skaits Liepājā turpinās samazināties.

Vēl man mazliet absurda liekas laiku pa laikam virtuālajā vidē un dažkārt arī sarunās pavīdošā doma par to, ka valstij, lūk, būtu jānodrošina darbavietas. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests reformu rezultātā likvidēs 1200 darbavietas, tad nu lūdzu, dodiet vietā! Atvainojiet, bet valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un nav mērķtiecīgi jāgādā darbavietas. Jo mazāka būs valsts ierēdņu kompānija, jo mazāk valsts budžeta līdzekļu tā prasīs. Valsts un pašvaldības var vienīgi radīt labvēlīgākus apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, un šajā jomā gan uzlabojumi varētu būt redzamāki.

Emīls Dreiblats,
Radio “Skonto Liepāja” dīdžejs