Šajā situācijā noteikti nevar vērtēt tikai Latvijas situāciju, jo ir jāskatās ekonomikas kopējās attīstības virzieni Eiropā un pasaulē. Tomēr situācija Latvijā ir sliktāka, nekā citās valstīs. Manuprāt, viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka valstī nav vienotas, ilglaicīgas ekonomiskās attīstības startēģijas. Ja tāda būtu bijusi, tad ražotājiem nebūtu bijusi brīvi pieejama nauda un ražotu tik, cik var saražot.

Mūsu gadījumā nauda bija brīvi pieejama, turklāt lielā daudzumā, kas ļāva modernizēt ražotnes un palielināt ražošanas apjomus. Tika veidota acīmredzama pārprodukcija, un būs jāpaiet kādam laikam, lai viss nostātos savās vietās. Tā jau ir tāda skolas gudrība, ka visiem procesiem jānotiek pakāpeniski. Mūsu valsts gribēja ātrāk, bet nevar no pirmās klases tikt uzreiz uz piekto. Tagad situācija ir sarežģīta un tā ir jārisina.

Pieņemtais Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāns ienesīs korekcijas valsts tālākā attīstībā, bet šobrīd domājams ir grūti prognozēt kā. Ir palielināta pievienotās vērtības nodokļu likme no 18% līdz 21%. Tāpat ir palielināta samazinātā PVN likme, turklāt samazināts arī to nozaru un paklpojumu klāsts, kam tā piemērojama. Tas noteikti ietekmēs ikvienu uzņēmēju, jo tagad naudu vajadzēs vairāk.

Ikviens uzņēmums patērē elektroenerģiju, tāpat patērē gāzi vai siltumenerģiju un izmanto ūdeni un kanalizācijas pakalpojumus. Ja šīs cenas izmainīsies, tas nozīmē, ka palielināsies izdevumu un ražošanas izmaksas, kas visticamāk liks izmainīt arī produkcijas cenu. Pagaidām nav skaidras un precīzas atbildes uz jautājumu, vai produkciju par šo pieaugušo cenu varēs pārdot. Tas skars arī visus SEZ uzņēmumus, kas nodarbojas ar ražošanu t.s. arī uzņēmumus, kas strādā – Liepājas biznesa centrā (bijušā Gaļas kombināta teritorijā) un Pulvera ielas Industrālajā parkā. Šodien nevar prognozēt vai tas būs labi vai slikti. Iespējams, valstij labi, jo pieaugs valsts budžeta ieņēmumi, bet vai tas būs labi uzņēmējiem?

Domājot par kravu plūsmu Liepājas ostā, galvenais nosacījums – kādi mēs izskatīsimies tranzīta piedāvājumu klāstā. Jo mēs būsim smagnējāki, dārgāki, neelastīgāki, jo tas vairāk ietekmēs kravu plūsmu un līdz ar to arī visu pilsētu.

Liepājas SEZ pārvaldei nākamajā gadā ir vairāki svarīgi uzdevumi – jāuzsāk darbi pie vairākiem no ES struktūrfondiem līdzfinansētiem infrastruktūras projektiem t.s. vērienīgākā Liepājas ostas akvatorijas un kuģu ceļu padziļināšana līdz 12,5 m. Ja mums projekti bija sagatavoti, ietverot 18% pievienotās vērtības nodokli, tad tagad tas ir 21%. Llīdz ar to arī izmaksas ir pieaugušas. Naudas plūsmā tas parāda pietiekami lielas izmaiņas.

Mēs aktīvi darbojamies, lai varētu strādāt un nodrošināt naudas plūsmu. Aktīvi runājam arī ar bankām – kā piesaistīt kredītlīniju. Skaitļos ir jābūt ļoti precīziem un piesardzīgiem, jo pretējā gadījumā var būt apgrūtināta savlaicīga darbu izpilde, bet to mēs nedrīkstam pieļaut.

2009. gadā uzņēmējiem un visiem tiem, kuri prognozē un uzrauga uzņēmējdarbību un procesus valstī, jābūt ļoti piesardzīgiem. Domājams, finanšu jomā tik ātrus uzlabojumus nav ko gaidīt.

Guntars Krieviņš,
Liepājas SEZ pārvaldnieks