Šī bija pirmā reize, kad Latvija uzņēmās NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas komandvadību. NATO grupa pastāv jau 45 gadus un es biju 47.komandieris. Pretmīnu grupas kuras sastāvā bija sešu dažādu valstu kuģi – no Vācijas, Beļģijas, Holandes, Latvijas un citām valstīm.

Pirmais ieguvums ir tas, ka mēs no NATO štāba esam guvuši uzticību. Esam pierādījuši: esam vienlīdzīgi partneri un varam tikpat augstā līmenī parādīt savu profesionalitāti. Ne tikai būt kā mazie partneri, kuri tikko pievienojušies un vēl tikai mācās, bet jau kā partneri, kas spēj komandēt un atbalstīt, spēj koordinēt ne vien sevi, bet arī militārās vienības NATO un starptautiskā līmenī.

Protams, lepojamies ar to, kas paveikts pēdējā pusgada laikā. Pirmkārt, mums ir liels lepnums, ka mums šis gods tika uzticēts. Mēs to darījām pēc vislabākās sirdsapziņas. Un domāju, ka veiksmīgi arī izdarījām.

Sajūtas ir divējādas. No vienas puses ir labi padarītā darba apziņa. Taču ir arī nedaudz skumji, ka viss jau beidzies. Jo gribējās tomēr, lai šis process vēl turpinātos. Ja sākumā likās, ka seši mēneši būs ilgs laiks, patiesībā šis laiks paskrēja ātri.

Būt prom mūsdienās nav grūti. Ir 21.gadsimts un, protams, saziņai ar mājām ir dažādas iespējas – dažādas modernās tehnoloģijas, skaips un tā tālāk.

Es domāju, ka grūtāk, nekā mums, ir tiem, kuri paliek mājās. Jo mēs uz kuģa esam siltumā, vienmēr apgādāti un nodrošināti, vienmēr paēduši. Bet mājās paliek tuvinieki, kuriem pašiem jātiek galā. Lielākoties tās ir sievas un draudzenes, un dažreiz ikdienas lietas, ko parasti dara vīri, jāpaveic pašām, jāizdomā, kā to paveikt. Un tas, es domāju, ir grūtākais. Tādēļ mums psiholoģiski jāatbalsta arī tos cilvēkus, kuri palikuši mājās.

Paši mēs tiekam galā. Esam taču karavīri! Esam arī sava veida liela ģimene. Tā patiesībā ir sirdslieta, pieturas punkts.

Pirms pretmīnu grupas es komandēju ”Virsaiti”. Un katru amatu nododot, ir gan prieka sajūta, gan tajā pašā laikā nedaudz bēdīgi, ka ir jāatvadās no vietas, pie kuras esi pieradis, kur viss ir zināms.

Bet tajā pašā laikā ir jāiet uz kaut ko jaunu, jāmeklē jauni izaicinājumi un jaunas iespējas gūt jaunu pieredzi profesionālajā ziņā.

Esmu lepns par tiem Jūras spēku karavīriem, kuri ir dienestā. Lepns par ikvienu karavīru, kurš ar karogu rokās nes Latvijas vārdu pasaulē. Tāpat par ikvienu Latvijas karavīru, kurš ar sirdi un dvēseli pilda viņam uzticētos pienākumus.

Gvido Ļaudups, komandleitnants, līdzšinējais NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas komandieris