Liepājas
teātrī skatītāju vērtējumam nodots šosezon jau otras jauniestudējums – šoreiz
izrāde “Sasodītais sarkanais mēness” Dž. Dž. Džilindžera režijā.

Bertolta
Brehta sākotnējos darbus, starp kuriem ir arī luga “Bungas naktī”,
pēc kuras tapusi izrāde, raksturo ekspresionisma iezīmes. Laikā pēc Pirmā
pasaules kara ekspresionisms bija paņēmiens, kādā protestēt pret notiekošo,
noliegt traģisko realitāti un pievērsties iekšējām izjūtām, modinot cilvēkā
intensīvas un satraucošas emocijas. Ekspresionisms veicināja šausmu filmas
žanra attīstību.

Izrāde
“Sasodītais sarkanais mēness” gan raisa šausmu komēdijas iespaidu, un
Bāliku saime, ko tēlo Anete Berķe, Inese Kučinska un Edgars Pujāts, grima dēļ
sākotnēji asociējas ar savdabīgu Adamsu ģimenīti. E. Pujāts bez
polsteriem, tikai ķermeniski un ar grimasēm pārliecinoši demonstrē Bālikes
kunga iespaidīgo resnumu, savukārt E. Kučinska mīmikā un šaurā tērpa diktētajās
kustībās – smalko un trauslo Bālikes kundzi. Neatpaliek sejas izteiksmē
biedīgais Gata Malika spēlētais precinieks Murks, kura vārds latviešu valodā
rada atsauci uz pretrunīgām izjūtām – gan murgu, gan murrāšanu. Sačākstējušā
žurnālista Bābuša lomā otrajā plānā mirdz Kaspars Gods. Arī Anetes Berķes
pārveidotās grimases un iekšējo izjūtu ķermeniskās izpausmes modina divējādas
izjūtas – komisko un šausminošo. Un visus apspīd sarkanais mēness, kas, līdzīgi
kā planēta “Melanholija” Larsa fon Trīra tāda paša nosaukuma filmā,
signalizē par situāciju, kas raisa iekšēju satricinājumu un priekšvēsta par
pārmaiņām – notikumu gaitu izjauc Egona Dombrovska atveidotā Andrēasa Kraglera,
pazudušā kareivja un Annas Bālikes līgavaiņa, atgriešanās.

Aktieru
smalki izstrādātā groteskā spēle un komiskās nianses aizrauj. Taču, ja atmet
šai izrādei izvēlēto formu, atklājas stāsts par to, kādu iespaidu ir atstājis
karš – kādam salauzis dvēseli, kādam radījis apstākļus dzīvē gūt panākumus, bet
vēl kādam devis iespēju raust bagātību uz citu ciešanu rēķina. Atšķirīgas kara
laika pieredzes cilvēku sastapšanās ved savstarpējas nesapratnes strupceļā.
Taču Anna Bālike un Kraglers spēj pārvarēt apkārtējo pretestību un galu galā
atrast kopīgu valodu par spīti laikam, kas viņus šķīris.