Intervija ar Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Indru Štāli.

– Kāpēc ministrija grib atļaut laulāties bez lieciniekiem?

– Pirms vairākiem gadiem bija reize, kad šādu priekšlikumu jau izvirzīja apspriešanai, bet to neakceptēja. Jācer, ka šoreiz izmaiņas likumā pieņems.

Liecinieku statuss – tas vairāk pēc likuma burta. Mēs sakām ”vedēji”, un

šī tradīcija, ka kāzās jābūt vedējiem, noteikti saglabāsies arī turpmāk.

Līdzšinējā praksē lieciniekiem nav nekādas noteiktas atbildības. Ja tā būtu, tad, visticamāk, šķirto laulību skaits būtu mazāks.

– Izskanējusi arī informācija, ka latviskās dzīvesziņas sargātāji sākuši cīņu, lai arī dievturi tiktu iekļauti to tradicionālo konfesiju sarakstā, kurām ir juridiskas tiesības laulāt.

– Ja saņemsim juridisku dokumentu, ka konkrētajai personai ir tiesības laulāt, to, protams, respektēsim. No ministrijas ik pa laikam saņemam informāciju par jauniem mācītājiem, kuri ieguvuši tiesības laulāt.

Ja mūsu pusē, Liepājā, būs šāds cilvēks – dievturis, tad lūgsim viņam atnākt pie mums uz Dzimtsarakstu nodaļu. Izrunāsim visu par dokumentu sakārtošanu, jo mūsu uzdevums likumā noteiktā kārtībā būs ievadīt sistēmā visus datus par dievturu noslēgtajām laulībām.

Gluži tāpat, kā tas notiek ar informāciju, ko par notikušajām laulībām saņemam no baznīcām. 

– Vēl viena aktualitāte ir laulība ar citu valstu pilsoņiem. Dzirdēts arī, ka pie mums precas ukraiņi, kas te patvērušies no kara savā valstī.  

– Jā, arī Liepājā šovasar precēsies divi pāri, kuros gan līgava, gan līgavainis nāk no Ukrainas. Ir gadījumi, kad par ģimeni kļūst pāri, kurā vienai personai ir krievu tautība, otrai – ukraiņu. Protams, ir līgavas un līgavaiņi vēl no citām pasaules valstīm: Čīles, Argentīnas, Brazīlijas, Tadžikijas, Vācijas, Anglijas u.c.

Vairāk nekā agrāk šogad saņemam iesniegumus par laulību reģistrāciju no Krievijas pilsoņiem.

Vēlmi atkal apprecēties izrādījušas personas, kas dzīvo Liepājā, bet pirms gadiem bija izšķīrušās.

Tad nu Krievijas pilsoņiem vispirms jākārto dokumenti vēstniecībā Rīgā, lai laulību varētu reģistrēt. 5. jūnijā pie mums būs piecas šādas laulības ar pieaicinātu tulku.

Plānojot precēties ar citas valsts pilsoni, ļoti svarīgi jau laikus sagatavot visus nepieciešamos dokumentus, jo to iesniegšanas process ir sarežģītāks, nekā tad, ja laulāties grib divi Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi.

Es ieteiktu nesteigties un pirms nākt pie mums rakstīt iesniegumu, nodaļā iepriekš precīzi noskaidrot, tieši kādi dokumenti un tulkojums latviešu valodā būs obligāti nepieciešams. Lai pēc kāda dokumenta nav jālido atpakaļ uz, piemēram, Brazīliju.

Tiem, kas grib precēties ar citas valsts pilsoni, tāda pati vai stipri līdzīga kārtība būs jebkurā citā valstī.

Interesanti, ka mēs joprojām saņemam ļoti maz iesniegumu, kas parakstīti ar elektronisko parakstu, lai gan tādējādi saziņa ar nodaļas speciālistiem būtu daudz vienkāršāka un ātrāka. Patiesībā tas pat pārsteidz, ka šo iespēju neizmanto.

– Vasara tradicionāli ir laiks, kad notiek vairāk laulību reģistrāciju. Vai tā būs arī šovasar?

– Mūsu novērojumi liecina, ka aktīvais kāzu laiks sākas pēc Jāņiem, kad beigušies izlaidumi. Salīdzinot laika posmu pērn un šogad līdz 26. maijam, esam reģistrējuši par 14 laulībām vairāk.

Jūlijā palikušas tikai dažas brīvas vietas, augustā tāpat.

Ilgu laiku nevarēju saprast, kāpēc neviens pāris laulību ceremoniju nepiesaka 22. jūlijā. Izrādās tāpēc, ka šajā datumā Liepājā koncertēs grupa ”Prāta vētra”.

Taču nu jau arī šajā datumā pieteiktas vairākas laulības. Vasarā ir paredzētas izbraukuma laulības, kad svinīgā reģistrācija notiek ārpus nodaļas telpām, bet tikai Liepājas teritorijā. Ja kāds iecerējis apprecēties pie jūras, piemēram, Pāvilostā vai Rucavas pusē, tad jāvēršas Dienvidkurzemes novada Dzimtsarakstu nodaļā.

– Un kāda šogad ir attiecība starp svinīgajām ceremonijām un vienkārši laulību reģistrācijām, kas parasti ir pieticīgākas arī viesu ziņā?

– Rudenī, ziemā, pavasarī attiecība ir apmēram puse uz pusi, bet vasarā vairums izvēlas svinīgo ceremoniju. Vienkāršajai laulības reģistrācijai pārsvarā priekšroku dod ļaudis vidējos gados un seniori, kuri, ilgi kopā dzīvojot, tomēr nolēmuši savas attiecības noformēt juridiski. Arī pāri, kuri gaida mazuli.

Ir ļoti svarīga nianse, ja sieviete ir laulībā (vai tikko izšķīrusies) un gaida bērnu no cita vīrieša, tad jāievēro dažādi juridiskie aspekti, lai bērna īstais tēvs mazuli var reģistrēt savā uzvārdā un nebūtu jāpiedzīvo nepatīkami pārsteigumi.

Reģistrēt laulību svinīgā ceremonijā izvēlas daudzi no tiem pāriem, kuri precas otro, ne tikai pirmo reizi.