Ilgi gaidītā vasara sākusies, taču tā atnes arī tieši šim
gadalaikam raksturīgas rūpes par veselību. Proti, saule un karstums var radīt
veselības problēmas.

Laiks kļūst siltāks, cilvēki noliek malā ziemas apģērbus,
lai tērptos atbilstoši vasaras periodam. Piemeklējot apģērbu vasarai, jāatceras
par iespējamību gūt saules apdegumus, jo tieši tagad, kad pavasaris pāriet
vasarā, saule ir visspēcīgākā. Tādēļ jāģērbj vieglu un gaišu apģērbu, kas siltā
laikā ir rekomendējams, jo šāds apģērbs atstaro saules gaismu.

Īpaši jāaizsargā atklātās ķermeņa daļas. Tās – seja, rokas
un pēdu virspuses – jāsargā, lietojot saules bloķējošos krēmus. Ieteicams izmantot
krēmus, kam aizsarglīmenis ir vismaz 20 SPF. Ja paredzēts doties peldēties,
jālieto krēmi, kas ir ūdensizturīgi. Turklāt krēma uzklāšana jāatkārto ik pēc
trim stundām.

Ja nepiesargājas, spēcīgās saules aktivitātes dēļ veidojas
apdegumi. Īpaši jāsargā mazi bērni, bet galvassegas jālieto ne tikai bērniem,
bet arī pieaugušajiem, jo apdeg arī galvas āda. Turklāt gaišs lakatiņš, cepure
vai saules sargs pasargā arī no pārkaršanas.

Ir divas lietas, par ko pamats satraukties – saules dūriens
un karstuma dūriens. Turklāt karstuma dūrienu var dabūt, arī neuzturoties
atklātā saulē. Tā ir pārkaršana. Cilvēkam karstā laikā nepieciešams dzert daudz
šķidruma, ja tas netiek ievērots, notiek organisma atūdeņošanās un cilvēks
pārkarst. Tas izpaužas ar galvas sāpēm, sāpēm acīs, var būt pat augsta
temperatūra. Tāpēc silti iesaku dzert daudz šķidruma. Vislabākais ir ūdens un
minerālūdens. Savukārt mazāk ieteicams lietot kafiju un alkoholu, kas ir
atūdeņojoši dzērieni.

Apdegumi dalās dažādās pakāpēs. Biežākais, ar ko saskaras
gandrīz visi, izejot saulē pēc ziemas, ir virspusējs ādas apdegums. Tas
izpaužas kā apsārtums, pēc kā nolobās āda. Bet tas ir tikai pirmās pakāpes
apdegums. Otrajā apdeguma pakāpē parādīsies čūliņas, un tās dzīstot var veidot
rētas. Jāuzmanās, lai nerastos šādi apdegumi.

Ieteicamākais sauļošanās laiks, lai cik dīvaini tas
nešķistu, būtu no rīta līdz pulksten 10, 11. Šķiet dīvaini – šajā laikā zeme
vēl liekas auksta, bet tas ir ieteicamākais laiks. Saules lielākā aktivitāte ir
no desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Aplams ir uzskats, ka tieši šajā
laikā vislabāk veidojas iedegums. Patiesībā šajā laikā visvairāk apdeg. Tad
saules stariem vairs nav to pozitīvās nozīmes – neveidojas D vitamīns. Šajā
laikā sauļojoties rodas tikai problēmas – apdegumi, karstuma dūriens,
atūdeņošanās. Ja grib uzņemt pozitīvos saules starus, jādodas sauļoties agri no
rīta vai arī pēc četriem pieciem pēcpusdienā. Tad droši var uzturēties pludmalē
un uzņemt veselīgo saules gaismu.

Bieži ir gadījumi, kad cilvēki sauļojoties aizmieg. Tas ir
saprotams, piemēram, ja cilvēks naktī strādājis. Bet tas ir viens no
sliktākajiem variantiem, kas var notikt pludmalē. Jo cilvēks atslābinās,
nemaina savu gulēšanas pozu, tādējādi pakļaujot vienu ķermeņa virsmu ilgstošai
saules staru iedarbībai. Tad ir lielāka varbūtība, ka būs apdegumi. Tādējādi
arī tiek saņemta lielāka radiācijas deva.

Turklāt saules radiācija un apdegumi veicina ādas
nelabvēlīgu audzēju veidošanos. Tādēļ silti ieteiktu atcerēties, ka saulīte ir
laba, ja saules vannas pieņem saprātīgās devās. Jo, kas par daudz, tas par
skādi.

Ir cilvēku grupas, kam saulē un karstā laikā jāpiesargājas
īpaši. Tie ir cilvēki ar gaišu ādu, tā saucamie rudmaši un blondīni. Viņu ādā
ir mazāk pigmenta, melanīna, līdz ar ko šie cilvēki ir pastiprināti jūtīgi pret
saules gaismu. Arī mazi bērni jāsargā. Ja ir vēlme mazuli vest ārā, tad
jāparūpējas, lai mazulis atrastos paēnī, piemēram, teltī, nojumē.

Bīstama ir ne tikai ilgstoša uzturēšanās saulē. Kad
termometra stabiņš uzkāpj līdz 30 grādiem, uzturēšanās ārā ir bīstama veciem
cilvēkiem. Viņi karstuma dēļ var būt apdraudēti, arī izejot pasēdēt uz soliņa.
Lielā karstumā un pusdienlaika saulē tādēļ labāk būtu ārā neiet. Pasaulē,
sevišķi dienvidu valstīs, no pulksten 12 līdz 17 pat veikali karstā laikā tiek
slēgti. Cilvēki izvairās no karstuma, uzturas telpās, vēsumā. Mēs neesam
izņēmums, kaut dzīvojam salīdzinoši vēsos klimatiskajos apstākļos.

Pirmkārt, uzturoties lielā karstumā pastiprināti notiek organisma
atūdeņošanās. Tas veicina pārkaršanu. Un līdz ar to sirdsdarbība palielinās un,
ja cilvēkam bijušas sirds vai plaušu saslimšanas, ir liels risks, ka saslimšana
saasināsies vai izpaudīsies kā infarkts, insults vai cita veida veselības problēmas.