Līdzko Liepājā tiek uzsākts kāds jauns projekts vai pilsētā kaut
kas pārveidots, tā ievērojama ļaužu daļa sāk kritizēšanu. Nedara – nav labi;
dara – atkal nav labi…

Skvērs Lielā ielā iepretim tirdzniecības namam ”Kurzeme”
pirms rekonstrukcijas tracināja ļaudis. Nebija labi, jo pilsētas pašvaldība
neko nedarīja, lai šo vietu sakārtotu. Jā, betona segums skvērā pirms tā
rekonstrukcijas bija patiesi briesmīgā stāvoklī – tumšajā laikā bedrēs kaklu
varēja nolauzt!

Taču, kā izrādījās, skvērs nav gana labs arī pēc tā
rekonstrukcijas. Līdzko darbi bija pabeigti, uzradās virkne kritizētāju. Kādam
par daudz betona, cits raud par kādu nozāģētu koku, vēl kādam vienkārši nepatīk
skvēra jaunā seja.

Tas pats attiecas uz Čakstes laukumu, kas arī pirms
rekonstrukcijas darbu uzsākšanas bija baisā stāvoklī – betona segums tik
izdrupis, ka paklupšana teju vai garantēta. Laukuma sakārtošanas darbi
pabeigti, bet atkal nav labi…

Un tā Liepājā bijis vienmēr. Pirms gadiem, kad tika sākta
Rožu laukuma pārveidošana, arī tauta nebija apmierināta – nebija labi ne pirms
laukuma rekonstrukcijas, ne pēc tās. Nebija labs alus dārzs vietā, kur reiz
slējās Ļeņina piemineklis; nav laba bezmaksas stāvvieta šajā vietā šobrīd, jo
tur daudz bedru… Nupat sākusies iecerētā tirdzniecības nama ”Rožu galerija”
kritizēšana. Atkal nav labi…

Tāpat liepājnieki ik gada nogali nebeidz vien raudāt par
pilsētas centrālo egli. Vienam par resnu, citam vēl dažādas pretenzijas. Tas
jau nekas, ka pirms pāris gadiem tieši mūsu pilsētas egle ieguva atzinību
Latvijas egļu topā kā īpaša. Tieši ar to, ka ir nevis nogāzts prāvs koks, bet
gan veidota no vairākiem simtiem mazu eglīšu, kas tiek iegūtas, mežā tīrot
stigas.

Tāpat mūsu pilsētas iedzīvotāji nekad nav mierā ar ielu
remontdarbiem Liepājā. Kliedzam par bedrēm ielās, sunījam pilsētas pašvaldību,
ka tā neko nedara, bet, līdzko sākas ielu rekonstrukcijas darbi, tā atkal nav
labi. Darbi noris pārāk lēni, kādam nav patikusi ielas sašaurināšana, vēl kādam
– jaunuzstādītais luksofors…

Negribam un negribam saprast, ka neērtības, kuras kādā vietā
pilsētā ielu remontdarbu dēļ uz laiku jāpiecieš, ir mūsu pašu ērtībām – pēc
darbu pabeigšanas taču ielas būs bez bedrēm un ērtāk izbraucamas…

Piemērus par mūžīgo raudāšanu, gaušanos un kritizēšanu
varētu minēt vēl un vēl… Kad pilsētas pašvaldība piešķir vienreizējus
pabalstus represētajiem, kāda cita ļaužu grupa brēc: kāpēc viņiem? Kad tiek
izveidots bērnu rotaļu laukums, kāds atkal kliedz: kāpēc par šo naudu netika
sakārtota ietve pie manas mājas? Pašvaldība grasās labiekārtot Garnizona
kapsētu, bet tajā pašā laikā atrodas neapmierinātie, kuriem skauž pat cienīga
mūža māja aizsaulē aizgājušajiem…

Turklāt bļauj ne tikai liepājnieki, to pilnā balsī dara
novadu un visas Latvijas ļaudis. Dāņu kompānija gatavojas būvēt cūku fermu, bet
vietējā pagasta iedzīvotāji ir kategoriski pret. Viņiem nav būtiskas darba
vietas, kas tādējādi tiks radītas – galvenais ir nostāties pret… Tas jau
nekas, ka dažam labam vietējam smirdoņa un draza sētā daudz lielāka… Te
atļaušos minēt konkrētu piemēru – nesakārtoto saimniecību Gaviezē, kas ir
pagasta vizītkarte.

Kad izskanēja informācija par ūdeļu fermas būvniecību
Gramzdā, atkal sākās protesti. Vai lielajiem bļāvējiem vispirms nevajadzētu
aizbraukt uz Dāniju, kur šādu fermu ir ļoti daudz, un pārliecināties par
apstākļiem, pirms kliegt? Droši varu apgalvot, ka tajā pašā Dānijā, kur ik uz
soļa ir gan cūku, gan kažokzvēru fermas, nav ne netīrības, ne smakas. Toties ir
darba vietas… Jā, un lauki neaizaug ar Latvijas tā saucamo ”kokvilnu” –
usnēm…

Tepat portālā ”liepājniekiem.lv” sastapu kādas lasītājas
komentāru: ”Nu cik var nīdēt – koncertzāle nav labi, rallijs nav labi,
festivāli nav labi, neviens ielūgumus personīgi rokās neiedeva…utt., utjpr. Mūžīgi
neapmierinātie liepājnieki, tā kā tādi burkšķi. Pašiem neapriebjas?
Paskatieties uz sevi no malas, tad sāciet par citiem runāt!”

Pievienojos šim komentāram ar visām četrām. Varbūt tomēr
vērtīgāk būtu pašiem kaut ko darīt, nevis, neomā esot, sēsties pie datora un žulti
izgāzt, komentāros visu apgānot. Citādi šo aktīvo kritizētāju dēļ rodas
iespaids, ka taisnība ir pirms daudziem gadiem kāda lauku onkuļa teiktajam, ka
latvietis jau tāds ir: sēž grāvī, pats neko nedarot, bet burkšķ uz citiem…