Lai panāktu no Latvijas aizceļojušo iedzīvotāju atgriešanos, izstrādāti reemigrācijas atbalsta pasākumu priekšlikumi, par kuriem šobrīd mājas lapā musuvalsts.lv notiek sabiedriskā apspriešana. Iespējams, daļa no tiem veicinātu atgriešanos.

Pats no Anglijas atgriezos aptuveni pirms diviem gadiem. Aizbraucu, jo pēc studiju beigšanas nespēju atrast darbu, kas mani tajā brīdi apmierinātu. Centos uzsākt savu biznesiņu, bet nekas īsti nesanāca, un aizbraucu. Biju prom pusotru gadu. Sākumā strādāju visādus šmucīgus darbus, pēc tam iekārtojos kādā mazā ražotnē un atbildēju par pasūtījumiem. Kāpēc atgriezos? Neko jaunu nepateikšu – man ļoti pietrūka draugi un ģimene, pat mans kaķis. Turklāt man nepatika vide, kurā dzīvoju. Vienu dienu sev jautāju: “Ko es te daru?”. Un tad šo jautājumu sāku sev uzdot arvien biežāk. Atgriezies Latvijā, biju ļoti motivēts atrast darbu, jo negribējās vairāk doties prom. Priecājos, ka pēc mērķtiecīgas meklēšanas viss izdevās! Esmu ļoti apmierināts.

Vai valdībai ir jādomā, kā atsaukt atpakaļ aizbraukušos un kā apturēt aizbraukšanu? Domāju, ka no tā nav jātaisa baigā traģēdija. Tas ir normāli, ja cilvēks aizbrauc un sevi attīsta – valodas, jauni iespaidi, kontakti… Domāju, ka lielākā daļa paši atgriezīsies. Daļa, protams, paliks un nodibinās ģimenes. Manuprāt, būtu muļķīgi, ja valsts sāktu domāt, kā atbalstīt un palīdzēt trimdiniekiem, jo šeit uz vietas pietiek, ko darīt. Turklāt, nezinu, vai aizbraukušie spēj novērtēt šādu uztraukšanos…

No piedāvātajiem priekšlikumiem man patīk variants par nodokļu atlaidi tiem, kas atgriežas. Jo liela daļa plāno (sapņo) nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā. Tiesa man nav priekšstata, kā to var realizēt dzīvē. Zemes piešķiršanas variants man liekas pilnīgi absurds. Tam, kāpēc cilvēki neatgriežas Latvijā, ir dažādi iemesli. Ir dzirdēta atbilde: “Tad es gribētu saņemt pretī ko vairāk, nekā to, kas man ir pašlaik Anglijā. Jo kāpēc gan ko mainīt?” Daudz vairāk pēc dzimtenes skumst tie, kas varbūt tik bieži nevar šurp atbraukt.

Jānis Zīle,
atgriezies Latvijā