Peldsezona turpinās, jo ūdens jūrā, ņemot vērā dienvidu un
dienvidrietumu vējus, kādi mūspusē parasti ir augustā, vēl ir silts. Ziemeļvējš
un austrenis valdošais ir vasaras sākumā. Ūdens jūrā šobrīd ir plus 20 grādu silts.
Taču tajā pašā laikā, kā jau visbiežāk augustā, ir stiprāks vējš un lielāka
viļņošanās.

Tādēļ pats būtiskākais, atnākot uz pludmali, būtu
apskatīties glābēju izliktās zīmes. Dzeltenais karogs, kāds pludmalē ir arī
šodien, tiek pacelts, kad peldēties ir bīstami. Jo jūras viļņošanās ir ap
četrām piecām ballēm.

Bērniem šādos apstākļos doties peldēties es neieteiktu
vispār. Protams, vecāku pavadībā tas vēl var notikt, jo likums neaizliedz iet
jūrā un peldēties. Tomēr tas ir bīstami, turklāt ne tikai bērniem, bet arī
pieaugušajiem.

Sarkanais karogs liedz doties peldēties. Uz to attiecas pat
likuma norma, kas iestrādāta Liepājas saistošajos, pludmales noteikumos. Tur
konkrēti norādīts, ka gadījumā, ja pacelts sarkanais karogs, pludmale ir slēgta
un peldēties ir aizliegts.

Ir jāņem vērā, ka apstākļos, kad pacelts sarkanais karogs, arī
glābēji var nespēt palīdzēt. Šādi laika apstākļi fiziski neatļauj sniegt
palīdzību, jo aprīkojums ir tāds, kāds tas ir. Jā, mums ir ūdens motocikls, bet
vai mēs reāli spēsim tik ātri un operatīvi reaģēt un sniegt palīdzību, nevaru
garantēt.

Tāpēc arī tiek izlikts dzelteni sarkanais karogs, kas vēsta,
ka pludmalē strādā glābēji. Savukārt laikā, kad tiek pacelts sarkanais karogs,
dzelteni sarkanais karogs tiek noņemts, jo pludmale ir slēgta.

Vienkārši izsakoties, sarkanais karogs ir ar tādu pašu
nozīmi, kā savulaik bija melnajai bumbai, ko mastā uzvilka pludmalē. Ja kāds,
esot mastā sarkanajam karogam, tomēr riskē un dodas peldēties, tad, pirmkārt,
tas ir uz viņa paša atbildību.

Mēs arī šādos laika apstākļos novērojam jūru. Loģiski, ja
kaut kas atgadīsies, ja šim cilvēkam būs nepieciešama palīdzība, glābēji nestāvēs,
nerubinās degunus un neteiks, ka viņi neko nedarīs. Protams, ka centīsies darīt
visu iespējamo, taču operācija šādos laika apstākļos ir bīstama arī pašiem
glābējiem, veicot darba pienākumus. Tāpēc būtībā ir tā, ka došanās jūrā, kad
pacelts sarkanais karogs, ir uz paša peldētāja riska.

Viennozīmīgi, ka bērnus laižam peldēties tikai un vienīgi
pieaugušā klātbūtnē! Likums paredz, ka bez pieaugušā peldēties nedrīkst doties
bērni līdz 12 gadu vecumam, taču es uzskatu, ka arī 13 un reizēm pat 16 gadus
veci pusaudži vieni paši, nonākot ekstrēmās situācijās, var nespēt reaģēt
adekvāti. Ja viens no bariņa, piemēram, pazudīs, nav prognozējams, kā pārējie
reaģēs, orientēsies situācijā. Tādēļ vienam vecākam vienmēr būtu ieteicams būt
klāt, kurš uzņemas vadošā lomu un mācēs noreaģēt situācijā – zinās, kur zvanīt
un pie kā vērsties, kā rīkoties.

Peldēties vienmēr ir ieteicams vismaz divatā. Vai vismaz
kādam, kurš paliek krastā, vajadzētu pateikt, ka cilvēks dodas peldēties. Būtu
jauki, ja vismaz kāds to zinātu.

Šovasar vien bija divi gadījumi, kad cilvēka pludmalē nav,
tiek atrastas tikai viņa drēbes. Tādās situācijās nav zināms, kur apģērba
īpašnieks palicis, vai nav pazudis jūrā. Paldies Dievam, abi gadījumi bija
pārpratumi. Vienā gadījumā pilsonis, atstājis apģērbu, bija devies skrējienā pa
pludmali. Otrajā gadījumā puisis bija stipri iereibis un jau nokļuvis mājās,
kamēr mēs viņu meklējām.

Patiesībā reibumā nedrīkst darīt neko, tostarp peldēties. Manuprāt,
reibumā pat vannā bīstami atrasties, kur nu vēl jūrā un citās vietās, kur
jāprot adekvāti reaģēt un rīkoties, ja kas atgadās. Tādēļ, kamēr nelaime nav
notikusi, tas jāņem vērā un nav ko tēlot varoņus un censties izrādīties, kā
visbiežāk tas notiek kompānijās.

Ja redzam, ka personas, kuras gatavojas doties peldēties, ir
acīm redzamā reibuma stāvoklī, izraidām no pludmales. Protams, nestaigājam un
nemērām promiles, bet ja reibums ir acīm redzams, saucam policiju. Visus
iereibušos pludmalē neieraugām, bet tādi ir salīdzinoši bieži. Īpaši jau vakara
stundās un brīvdienās, kad pludmalē ierodas kompānijas, tiek lietots alkohols,
pēc kā dodas peldēties.