Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kristīne Jākabsone: Vai glābsim nacionālo kinomākslu?

Kristīne Jākabsone: Vai glābsim nacionālo kinomākslu?
12.08.2009 11:40

Atslēgvārdi

12. augustā no plkst. 14 līdz 17 Rīgā, pie Kultūras ministrijas ēkas, ir plānota manifestācija ar nosaukumu “Filmēšanas laukums”. Tajā aicināti piedalīties visi Latvijas kinematogrāfisti un ar kino saistīto profesiju pārstāvji (piemēram, aktieri), arī organizācija “Libavas Filma”.

Esam aicināti piedalīties ar vai bez filmēšanas tehnikas, izplatītajos uzaicinājumos uzsvars likts uz momentu – neņemam līdzi neko, kas paustu agresiju. Tā ir nevardarbīga akcija, mēģinājums pievērst uzmanību nacionālās kinomākslas problēmām. Pie Kultūras ministrijas plānots izveidot simbolisku uzņemšanas laukumu ar devīzi: “Mēs esam dažādi un veidojam dažādas filmas, taču būtībā mēs tomēr esam draugi un kolēģi – vienojamies kopīgā uzņemšanas laukumā, lai pievērstu uzmanību savas nozares problēmām!”

“Libavas Filma” pasākumā šoreiz nepiedalīsies, ne tāpēc, ka neatbalstītu pasākuma ideju. Tam ir vairāki tīri praktiski iemesli, bet ne par to šoreiz ir runa. Runa ir par to, ka arī mēs ārpus Rīgas, un ne jau tikai organizācija “Libavas Filma”, bet mēs – liepājnieki – esam aicināti bilst savu vārdu par procesiem nacionālajā kinomākslā.

Atslēgas vārds šoreiz, tāpat kā dauzos citos gadījumos, ir “reforma”. Proti, valdība ir iecerējusi Nacionālā Kino centra likvidēšanu un virkni citu reformu, bet kārtējo reizi nav skaidrs, vai reformas notiks tāpēc, ka pēc tam būs reāli uzlabojumi, vai tāpēc, lai pēc būtības nekas nemainītos, taču varētu formāli uzrādīt kārtējo reformēto nozari.

Neviens neapšauba to, ka latviešu kino sistēmā ir vajadzīgas reformas. Bet reformām ir jābūt reālistiskām. Vai jūs zināt, piemēram, ka ir nozares, kur formāli samazina uzpūsto štatu, bet pēc tam ar visiem tiem pašiem cilvēkiem slēdz individuālus līgumus par dažādiem mistiskiem ”pakalpojumiem”, t. i., realitātē valsts aparāta tēriņos nemainās it ne nieka? Nē, tas šoreiz nav par kino, kinematogrāfijā tā nenotiek. Tas ir vienkāršs piemērs tam, ka valdība mums pūš acīs ”reformu miglu”, atņem pabalstus un pensijas, bet pati turpina dzīres mēra laikā. Un pastāv reālas bažas, ka kino nozare varētu tikt reformēta ļoti līdzīgā garā – kaut kas tiks pa horizontāli pārbīdīts, kaut ko uz papīra uzrakstīs, bet reālu ieguvēju nebūs.

Liepājā tāpat aktuālu problēmu netrūkst. Maijā kinoteātrī “Balle” notika prezentācija filmai “Reiņa dzīvoklis”. Filmu bija veidojuši jaunieši – Baltijas Filmu un mediju skolas absolventi, starp kuriem bija arī liepājnieki, filma bija uzņemta Liepājā un tajā piedalījās arī Liepājas teātra aktieri. Nesāksim, protams, apgalvot, ka filma bija šedevrs, bet tā bija ļoti interesanta un neapšaubāmi talantīgi uzņemta. Vērojot interesantos Liepājas skatus, nācās atzīt, ka operatormāksla vien bija ko vērta. Tāpat filmā jautās jaunā režisora Pētera Rozīša interesantais mākslinieciskais redzējums. Jaunajiem cilvēkiem ir interesantas idejas arī nākotnei.

Bet, kur viņi tās varēs realizēt? Vai Liepājā? Lai veidotu kino, galvenokārt ir vajadzīga tehnika, tas ir visa sākums. Laba tehnika maksā bargu naudu, tādu naudu iegūt, piemēram, kultūras projektos ir gandrīz bezcerīgi. Jā, pasaulē ir prakse, ka jauni kinematogrāfisti ņem kredītus, dažkārt ieķīlā visu iespējamo, lai iegūtu līdzekļus tehnikas iegādei. Latvijā ar to ir bēdīgi, taču arī tad, ja nebūtu krīzes, būtu nopietni jāpadomā, vai Liepājā kino var nostādīt tik ienesīga biznesa līmenī, lai atmaksātu lielu kredītu. Tomēr tas nenozīmē, ka kino nozare Liepājai nav vajadzīga. Tāpat taču tiek veidotas, piemēram, dokumentālās filmas dažādiem nolūkiem. Tāpēc būtu vajadzīgs kaut kāds atbalsts jaunajiem talantiem, lai tiem pēc augstskolas te gribētos atgriezties un strādāt. Pilsēta noteikti nebūtu zaudētāja. Kas to var nodrošināt? Droši vien, ka viena pati pašvaldība ne. Daudz tiek runāts pēdējā laikā par dažādiem valsts un privātās partnerības jautājumiem. Te viena no izejām varētu būt, piemēram, pašvaldības un uzņēmēju kopīgi veidots fonds. Droši vien, ka ne krīzes laikā, protams. Bet kopumā te ir par ko padomāt. Un darba lauks arī ir.

Kristīne Jākabsone,
Nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz