Jāsāk ar to un jāuzslavē Liepājas spēkratu stūrētāji, ka Liepājā tomēr gājēji tiek cienīti. Gadās jau pa kādam kretīnam visā šoferu pulkā, bet vairums tomēr vajadzīgajā brīdī atrod bremžu pedāli un palaiž gājējus.

Prieks, ka pie mums nav kā Krievijā, kur gājēji pāri pa gājēju pāreju skrien īsiem pārskrējieniem, kā kara laikā izvairoties no ienaidnieku lodēm. Arī es ikdienā stūrēju krustu šķērsu pa pilsētu un cenšos vienmēr gājējus palaist.

Par gājējiem. Viņus varētu iedalīt vairākās grupās. Foršie gājēji ir tie, kas ielu tam paredzētajā vietā šķērso ātri un bez problēmām. Tādi man patīk visvairāk. Tad vēl ir tādu gājēju grupa, kurus es neciešu ne acu galā. Viņu darbības varētu raksturot šādi. Viņi pieskrien gājēju pārejai tik ātri klāt, ka liekas, ka mājās ir aizmirsuši izslēgt gludekli un nu to steidz izslēgt. UN TAD, kad nonāk uz gājēju pārejas, vismaz ar vienu kāju, tad pēkšņi atceras, ka tomēr gludeklis ir izslēgts. Tālāk seko veģetācijas periods. Ar lēnām, bet kontrolētām kustībām stutē pāri ielai. Nu tik lēni, ka liekas gravitācijas spēks viņu nokrāmēs tulīņām guļus. Laikam tajā brīdī viņi liekas dikti svarīgi. Nu neko, katram savi kukaiņi galvā, lai jau šī suga papriecājas, vismaz kāds prieciņš viņu pelēkajā ikdienā. Ir jau vēl arī ekstrēmisti. Lai arī cik tas dīvaini nebūtu, tad šajā grupā ietilpst vecāka gadagājuma cilvēki. Parasti labi ēdušas tantes ar diviem pilniem rimi maisiņiem gar sāniem. Viņai pilnīgi pie kājas vai tur ir gājēju pāreja, vai maģistrāle. Stutē tik pāri ar saviem maisiņiem un skatās uz Tevi, kā Basku teroristu, kad viņai uztaurē. Laikam jau arī tāpēc šī grupa visvairāk pakļūst zem riteņiem.

Un par Raiņa ielu. Kopš tās dienas, kad uz Raiņa ielas pie 29 nama tika nomērdēts tas luksofors, es gaidīju nu kad, kad būs nelaime. Ne kādam sliktu vēlot, bet pie šīs situācijas, tā bija neizbēgama. Kurš ierobežots ierēdnis to izdomāja, ka gājējiem tur luksofors nav vajadzīgs, bet ierīkoja ļoti vajadzīgo luksoforu krustojumā ar Pīlādžu ielu? Kaut ko tik kretīnisku laikam tikai Liepājā var izgudrot! Vai arī cilvēks, kas mašīnā visu mūžu nosēdējis aizmugurējā sēdeklī vai satiksmes autobusā. Pieņemam, ka liepājnieki zina šo situāciju uz Raiņa ielas, bet ko kāds iebraucējs? Gribot, negribot var sanākt šmuce. Es vismaz ceru, ka pēc šī letālā iznākuma, kas bija brīvdienās, attiecīgās varas iestādes beidzot pakustinās savas pelēkās šūniņas un atgriezīs visu, kā bija agrāk. Vai vismaz ko pamainīs, lai tur nelaimes nenotiktu arī turpmāk.

Reigans