Par nākamā gada budžetu var teikt, ka pilsētas kopējais naudas maciņš ir kļuvis biezāks – salīdzinot ar šim gadam plānoto, nākamgad vērtēto ieņēmumu sadaļa budžetā plānota par vairāk nekā 4,8 miljoniem eiro lielāka, un to, bez šaubām, ieguvuma veidā izjutīs arī liepājnieki.

Budžets ar plusa zīmi nozīmē, ka vairāk līdzekļu iespējams ieguldīt ne tikai pašu nepieciešamāko pilsētas uzturēšanas vajadzību nodrošināšanai, bet nākamgad būs iespējas arī pieķerties lietām, ko liepājnieki ir pelnījuši un mums prasījuši, bet līdz šim bija nācies atlikt.

Protams, budžets nav nekāda cirkus brīnumdara cepure, kurā var pastiept roku un izvilkt visu, ko sirds kāro. Tomēr man nākamā gada budžeta projektā gribas izcelt trīs nozīmīgas lietas, par kurām ir prieks, ka deputātu vairākums spējuši vienoties un atbalstīt.

Pirmkārt, tā ir atalgojuma sakārtošana ne tikai izglītības iestāžu pedagogiem, bet beidzot arī skolu un bērnudārzu tehniskajiem darbiniekiem, kā arī lielākas algas Pašvaldības policistiem, sociālajiem darbiniekiem, bibliotekāriem un citiem pašvaldības sistēmā strādājošajiem. 

Kopumā tie ir vairāk nekā 2600 liepājnieku. Tas ir secīgs un līdzsvarots turpinājums tam, ko valdība un Saeima ir nosaukusi par visas valsts prioritātēm nacionālā līmenī, jo nākamā gada budžetā algas tiek palielinātas visiem Iekšlietu sistēmā strādājošajiem, tai skaitā Valsts policijā, tāpat šovasar no pašvaldību budžetiem par vidēji 88 eiro tika paaugstināts atalgojums visiem pirmsskolas pedagogiem un ir stājies spēkā arī jaunais atalgojuma modelis vispārizglītojošo skolu skolotājiem.

Šādā situācijā nelīdzvērtīgā stāvoklī bija nostādīti skolu tehniskie darbinieki, medmāsas, sociālie darbinieki vai Pašvaldības policisti, kuri tieši tāpat pieskata mūsu mazuļus bērnudārzos vai rūpējas par kārtību ielās, taču viņiem valsts lielāku atalgojumu nebija paredzējusi. Tādēļ tas bija jāizdara pašvaldībai.

Otrkārt, prāvi līdzekļi novirzīti pilsētas ielu remontam un ietvju sakārtošanai mikrorajonos. Pilsēta ir kā dzīvs organisms, kas nemitīgi aug un pārmainās, tādēļ līdzīgi kā, bērnam augot, nemitīgi ir vajadzīgas jaunas drēbītes vai līdzekļi izglītošanai, tā arī pilsētai nemitīgi parādās ielu posmi, kas savu laiku jau nokalpojuši un ir jālabo, jāveido ietves no jauna, jāizbūvē veloceliņi u.c.

Laumas mikrorajona iedzīvotāji būs priecīgi, uzzinot, ka ir ieplānoti līdzekļi Raiņa ielas dzelzceļa pārbrauktuves pārbūvei, lai kaut nedaudz uzlabotu satiksmes plūsmu un nebūt tik ilgi jāgaida pārbrauktuves šķērsošanai.

Treškārt, varam paplašināt to liepājnieku loku, kas sabiedrisko transportu var izmantot ar braukšanas maksas atlaidēm. Šogad ieviešot pensiju indeksāciju un paceļot pensijas par 2-3 eiro, ļoti lielai daļai pensionāru, kuri iepriekš varēja mēnešbiļeti sabiedriskajā transportā iegādāties ar 50% atlaidi, šī iespēja tika liegta, jo pensija pēc indeksācijas pārsniedza pieļaujamos ”griestus”.

Nedomāju, ka 256 eiro pensija (kas bija līdzšinējie ”griesti” atlaides saņemšanai) ir tik liela pensija, lai kāds varētu teikt, ka šie seniori dzīvo pārāk lepni. Nav! Un tādēļ mēģinām šiem cilvēkiem vismaz kaut kā palīdzēt no pilsētas puses, dodot iespēju mazāko pensiju saņēmējiem (līdz 300 eiro) sabiedriskā transporta mēnešbiļeti iegādāties ar 50% atlaidi.

Raugoties uz nākamā gada budžetu un tajā atbalstītajām iecerēm, kā arī šī gada budžeta ieņēmumiem un nodokļu maksājumiem, varam teikt, ka mazpamazām sociālekonomiskā situācija Liepājā uzlabojas.

Protams, līdz pirmskrīzes rocībai vēl ir tāls ceļš ejams, taču arī nākamgad plānotajā budžeta ”sviestmaizē” ir parādījusies plāna, bet tomēr desas šķēle. Ja līdz šim iepriekšējos gadus mums budžets ir bijis pamatā tikai neatliekamāko lietu īstenošanai, tad tagad varam darīt vairāk. Lai visi kopā varētu dzīvot labākā, sakoptākā, turīgākā un ērtākā pilsētā.

Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs