“Galvenais – lai ir motivācija!” saka Valija Beluza, aktīva iedzīvotāja, kura brīvprātīgi un pastāvīgi kopj piekrasti Pērkonē.

Manuprāt, katram ir sava slēptā motivācija, kāpēc viņš kaut ko dara. Vieni ir kārtību mīlošie, viņi nevēlas gružus turēt pie sevis un no tiem kaut kādā veidā atbrīvojas.

Vēl citiem ir citādāka vērtību sistēma. Viņus netraucē, ka zemē ir kaut kas nosviests, paši var mierīgi nomest. Kāps pāri un dosies tālāk. Taču ne jau sodu sistēma vai kaunināšana varētu situāciju mainīt. Katram nepieliksim pa kārtībsargam. Nelīdzēs arī novērošanas kameras – uzliek kapuci galvā, un ko tad…? Jāatrod kaut kas, kā cilvēkus motivēt!

Varu minēt pāris piemēru. Ir tādi cilvēki, kuri labprāt palielās internetā, tajā pašā feisbukā. Šādus cilvēkus varētu iesaistīt sportiskā vaļaspriekā – plogingā. Tā ir skriešana, vācot gružus. Senioriem tā var būt vienkārši pastaigāšanās, pie reizes uzlasot gružus. Šī nodarbe cēlusies Zviedrijā un pasaulē ir modē: kurš ātrāk un vairāk savāks? Te noderētu ne tikai entuziasms, bet arī ieguldījums no pašvaldības. Varētu sarīkot ploginga sacensības, uzvarētāji varētu vinnēt kādas balvas, paši sevi ar savām savāktajām lietiņām publicēt fotogrāfijās sociālajos tīklos.

Cilvēkiem patīk, ja viņus izaicina, tad atmostas sacensību gars. Amerikas Savienotajās Valstīs kādā štatā ir bijusi tāda pati problēma kā pie mums – gar šosejām pilni grāvji ar braucēju izmestām pudelēm, kārbiņām, tukšām paciņām. Tad tur ceļa malā noteiktās vietās uzlikti lieli plakāti, tajos attēlots vīrietis, kurš aicina: “Mēģini trāpīt!” Un plakātā liels caurums, aiz cauruma – atkritumu kaste. Šoferim braucot garš laiks, viņš varbūt tieši gaida, kad, īsinot laiku, varēs mest un varbūt tiešām arī trāpīt. Tādā veidā šajās ceļmalās tiešām esot radikāli samazinājies izmesto gružu daudzums.

Atkritumu samazināšanos vidē kopumā nevar panākt tikai ar entuziasmu. Tie esam mēs, pensionāri, kas ar entuziasmu staigājam un vācam. Bet ir ļoti mazs procents, kas to dara, un rezultāts ir niecīgs. Pirmām kārtām ir vajadzīgas atkritumu kastes, ko apkalpo pašvaldība vai kāds uzņēmums pēc pašvaldības pasūtījuma. Viena daļa cilvēku iet pastaigā ar savu sunīti, draugu, draudzeni un līdzi kafijas krūzīte. Labprāt to krūzīti izmestu konteinerā, ilgi jau nenēsās, pat ja ir pa pusei apzinīgais. Ja urnu nav kilometru kilometriem, tad tomēr to krūzīti izmetīs. Jābūt pašvaldības vēlmei konteinerus izvietot sasniedzamā attālumā, regulāri iztukšot, sekot to stāvoklim, lai tie būtu aizvērti, lai putni un zvēri tur nešeftētos. Ja kaut ko domā, tad risinājumus atrod!